2016. gadā projektu vadību Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijā pārņēma Maija Demitere, un savu redzējumu viņa pieteica, organizējot diskusiju ar provokatīvu nosaukumu “Vai diletantisms mākslā ir attaisnojams?” 13. maijā.
Liepājas Universitātes galveno ēku Muzeju naktī 21. maijā piepildīja jauno mediju mākslas studentu skaņas un interaktīvās mākslas darbu izstāde un īsfilmu skate, ko kūrēja MPLab projektu vadītāja Maija Demitere, bet mākslinieku audiovizuālie priekšnesumi papildināja citu LiepU studentu un organizāciju aktivitāšu programmu, šajā naktī ļaujot LiepU iemirdzēties spožāk – izgaismojot universitātes galveno ēku. Izstādē piedalījās Lāčplēsis Technology, Gunta Dombrovska, Pēteris Riekstiņš u.c. jauno mediju mākslas programmas studenti un absolventi.
Skaņas mākslas festivāls ”Skaņas dienas”
No šī gada 25. līdz 28. maijam Liepājā, tipogrāfijas ēkā Andreja Pumpura ielā 10, norisinājās jau ceturtais skaņas mākslas festivāls ”Skaņas dienas”, kas ir Latvijā vienīgais ikgadējais skaņas mākslas festivāls, kura apmeklētāji var baudīt ne vien eksperimentālas elektroniskās mūzikas kompozīcijas un audiovizuālas performances, bet arī mākslas darbus – skaņas instalācijas, kā arī piedalīties mākslinieku vadītās radošajās darbnīcās, un apgūt jaunas spējas un zināšanas darbā ar audiovizuālām tehnoloģijām. Festivālu organizēja elektroniskās mākslas un mediju centrs ”E-LAB” sadarbībā ar Liepājas Universitātes Humanitārās un mākslas zinātņu fakultātes Mākslas pētījumu laboratoriju. Pasākuma komanda: producente Paula Vītola, skaņu tehniķis Artis Kuprišs, asistente Maija Demitere, dizainers Uldis Hasners.
2016. gadā pirmo reizi festivāls ieguva starptautisku mērogu – tajā piedalījās mākslinieki un mediju mākslas studenti no Albertas Mākslas un dizaina koledžas (ACAD) Kanādā. Ārzemju studenti sadarbībā ar LiepU studiju programmas “Jauno mediju māksla” studentiem un pasniedzējiem veidoja skaņas mākslas izstādi un piedalījās divos eksperimentālās mūzikas performanču vakaros.
Festivāla pirmajās dienās studenti un interesenti piedalījās radošajās darbnīcās: kopā ar skaņas mākslinieci Kristu Dinteri veidojot mūzikas instrumentus no saplīsušām elektroniskajām rotaļlietām, audio un video mākslinieka Ģirta Edvarta Stepiņa vadībā veidojot skaņu ainavas jeb “filmas bez attēla”, bet video māksliniece Anna Meldrāja interesentus apmācīja trīsdimensionālu video projekciju veidošanā, izstrādājot festivāla scenogrāfiju.
26. maijā tika atklāta skaņas instalāciju izstāde, ko veidoja LiepU jauno mediju mākslas studentu un ACAD studentu, kā arī radošajās darbnīcās izstrādātie mākslas darbi. Izstādē skatītāji varēja ieklausīties zemestrīcē jeb seismoloģisku datu sonifikācijā, rēgu balsīs, veidot skaņu kompozīcijas, mijiedarbojoties ar studentu izveidotajiem instrumentiem, kas piešķir skanējumu skatītāju kustībai telpā vai arī viedtālruņa uztvertajiem datiem, un piedzīvot citus skaniskus pārsteigumus. Izstādes mākslinieki: Uldis Hasners, Anna Priedola, Artūrs Kalvāns, Reinis Naļivaiko, Kintija Simute, Milda Ziemane, Odrija Bērča (Audrey Burch), Šanaija Beneta (Shanai Bennet), Džeda Cuja (Jadda Tsui), Marija Munara (Maria Munar), Hollija Totena (Holly Totten) un Sandrīne Velcina (Sandrine Weltzin).
Divus vakarus pēc kārtas apmeklētājus ar jaundarbiem elektroniskajā skaņradē un eksperimentālām audiovizuālām performancēm pārsteidza studenti un mākslinieki no Latvijas un Kanādas: Gas of Latvia (Adris Indāns un Zane Zelmene), Kārlis Vītols, audiovizuālā apvienība VOID (Reinis Naļivaiko un Artūrs Kalvāns), Aldis Grigaļūns, Uldis Hasners, Dejo un Locies (Māris Dejus, Gustavs Lociks un Artūrs Šēnfelds), text-to-speech-core projekts Alicethegrease (Alise Griezīte, Santa France, Madara Kļavinska, Diana Lelis), performanču mākslinieks Šons Pinčbeks (Shawn Pinchbeck), Odrija Bērča (Audrey Burch), Kallums Bekfords un Ēriks Makvičs (Callum Beckford and Erick Makwich), kā arī Gvena Morgana un Kerija Magvaira (Gwen Morgan and Kelly Maguire).
“Skaņas dienu” ietvaros norisinājās arī seminārs par skaņas mākslas jaunākajām tendencēm, kurā ar prezentācijām uzstājās komponists un pasniedzējs Rolands Kronlaks, performanču mākslinieks Šons Pinčbeks, mediju mākslinieks un pētnieks Pols Roberts (Paul Robert), latviešu un kanādiešu mediju mākslas studenti.
Festivālu noslēdza “Bērnu diena”, kurā jaunajai paaudzei bija iespēja paspēlēties ar interaktīvo skaņas mākslu, un izmēģināt elektroniskās skaņrades tehnoloģijas kopā ar pieredzējušiem skaņas māksliniekiem un Liepājas Universitātes studiju programmas “Jauno mediju māksla” pasniedzējiem.
Vairākas izstādes Liepājā 2015. gadā organizēja arī Liepājas Universitātes jauno medju mākslas studenti. Pirmā kursa studenti bijuši īpaši produktīvi, izveidojot pat divas izstādes: konceptuālu digitālās un interaktīvās mākslas izstādi “[0; 1000]” MPLab telpās no 3. līdz 6. jūnijam un fotomākslas izstādi “Filtri” kultūras centrā WIZE no 18. līdz 21. jūnijam. Jūnijā tika atvērta arī studiju programmas “Jauno mediju māksla” 2016. gada absolventu bakalaura un maģistra darbu izstāde “Savienotāji”, liepājniekiem un pilsētas viesiem no 11. līdz 26. jūnijam atklājot tehniski augstvērtīgu mākslas kā pētniecības ainu, ļaujot ieskatīties gan mākslīgo neironu tīklu veidotā, pastāvīgi mainīgā attēlā, gan skatītāja un autora personīgajā pagātnē, ģeneratīvos vēja zīmējumos, ķermeņa kustības vizualizācijās, un pat ieklausīties savu smadzeņu darbībā un izmantot balsi par teleportācijas mediju. Izstādes organizēšanā un iekārtošanā jaunajiem māksliniekiem palīdzēja elektroniskās mākslas un mediju centrs “E-LAB”, LiepU MPLab un producente Paula Vītola.
No 12. līdz 21. augustam Mākslas pētījumu laboratorijā, reaģējot uz Liepājas Mākslas foruma aktivitātēm, alternatīvu programmu piedāvāja arī jaunie jauno mediju mākslinieki, veidojot izstādi “Zilie ekrāni, melnās kastes”, kas reflektē par šajā brīdī aktuālo miksētās realitātes izjūtu ārpus un iekšpus melno kastu spožajiem ekrāniem. Par darba materiālu jaunie mākslinieki izmantojuši datorspēļu arhitektūras detaļas, ekrāna performanču ierakstus, tīmeklī atrastas zinātniskās fantastikas filmas, selfijus un populārākos meklējumus Google. Izstādes kuratores: Anna Priedola un Paula Vītola. Mākslas darbu autori: Diana Lelis, Madara Kļavinska, Santa France, Jānis Jankevics, Pēters Riekstiņš, Gustavs Lociks, Uldis Hasners un Eltons Kūns. Izstādes atklāšanā eksperimentālas audiovizuālas performances sniedza text-to-speech-core projekts Alicethegrease un elektroniskās mūzikas apvienība Dejo un Locies.
Septembra pēdējā nedēļas nogalē Mākslas universitātes norisinājās Zinātnieku nakts ekspozīcija “Ilgtspējīgas mākslas laboratorija”. Jauno mediju mākslas studijās mākslinieki darbojas arī kā pētnieki, analizējot dažādus procesus dabā, un iegūtos rezultātus atpoguļot vizuāli estētiskā formā, kas skatītājam netveramas parādības atklāj jutekliski uztveramā veidolā. “Ilgstpējīgas mākslas laboratorijā” Rihards Vītols parādīj’ problēmas meža ekoloģijā, ko rosina putnu sugu izzušana, vienlaikus piedāvādams tai risinājumu, ieviešot robotizētus “dzeņus”, kas izpilda dabisko putnu funkcijas mežā. Viņš arī piedāvājis risinājumu dzeramā ūdens trūkuma problēmai, ierosinot ieviest ūdens fermas mākoņos, pārtikā lietojot ūdens kondensātu, ievāktu no balonu virsmas. Anna Priedola pētījusi 3D printēšanas utopisko solījumu mazināt vides piesārņojumu, formas digitalizācijas un virtuālas lietu pārsūtīšanas dēļ samazinot transporta izplūdes gāzu izmešu apjomu vidē. Viņa saņēmusi sūtījumu – ziedu no Austrālijas – līdzko tas izsūtīts, tomēr arī mājas apstākļos 3D printētai formai lielākais piesārņojuma veidotājs ir iepakojums, ko autore arī iekļauj savā darbā. Paula Vītola norobežojusies no mentāli un fiziski toksiskās pasaules tehnoekoloģiskā skafandrā. Maija Demitere izmēģinājusi dažādas videi draudzīga dzīvesveida stratēģijas, analizējot ikvienu savu darbību un tai sekojošos procesus viņas organismā, un iegūtos datus vizualizē divdimensionālās un trīsdimensionālās struktūrās. Jānis Jankevics kopā ar iWeek darba grupu analizēja prāta ekoloģiju un attēloja kultūrslāņa veidošanās procesu. Kuratore: Anna Priedola. Scenogrāfija: Laine Neimane, Pēters Riekstiņš.
Ekomākslas eksistence pauž dabas un kultūras saplūdušās robežas, skatītāju aicinot piedzīvot, izjust, analizēt, un arī rūpēties par vidi, veidojot dzīves telpu sugu un viedokļu dažādībai.
Starptautiskā jauno mediju mākslas nedēļa iWeek Liepājas Universitātē
2016. gadā starptautiskā jauno mediju mākslas nedēļa iWeek Liepājā notika jau astoto reizi – no 7. Līdz 13. novembrim Liepājā pulcējot māksliniekus, pētniekus, zinātniekus studentus un pasniedzējus no Nīderlandes, Vācijas, Lietuvas un citām Latvijas pilsētām. Festivālu organizēja elektroniskās mākslas un mediju centrs E-LAB sadarbībā ar Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes Mākslas pētījumu laboratoriju. Mediju mākslas festivāls tapis ar Liepājas domes, Liepājas Kultūras pārvaldes, ERASMUS+, kā arī Valsts kultūras kapitāla fonda atbalstu.
Šoreiz iWeek sekoja pārmaiņu tēmai ar nosaukumu ”Under Construction”, pievēršoties tam, kā mūsdienās pasaule mainās tehnoloģiju, migrācijas, globālisma un visaptverošas un nepārtrauktas komunikācijas ietekmē. Septiņu dienu programmā notika koncerts “Lielajā dzintarā”, izstāde Liepājas Muzejā, konference, sešas radošās darbnīcas un to rezultātu izstāde, kā arī atvērtā diena ģimenēm ar bērniem. Šī gada festivāla tēmai atbilstošu vizuālo identitāti izstrādāja LiepU Jauno mediju mākslas 2. kursa students Gustavs Lociks sadarbībā ar mediju mākslinieci un LiepU pasniedzēju Līviju Daudzi.
Intensīvs darbs nedēļas garumā norisinājās MPLab telpās un ārzemju pasniedzēju un mākslinieku vadītajās radošajās darbnīcās, sniedzot iespēju studentiem apgūt jaunas prasmes. Darbnīcu rezultāti tika prezentēti izstādē turpat Mākslas pētījumu laboratorijā, kas bija atvērta nedēļas nogalē no 12.–13. novembrim, liepājniekiem un pilsētas viesiem piedāvājot iepazīties ar ļoti dažādām mākslinieciskās jaunrades tehnikām. Īpašu apmeklētāju interesi radīja mediju mākslinieka Arti Šokera (Adri Shokker, NL) vadītajā darbnīcā “Blurry Lines: VR and Art” studentu veidotās mākslas spēles un virtuālas vides, kuras skatītājs varēja izpētīt ar VR tehnoloģiju starpniecību. Algoritmiskās elektroniskās mūzikas mākslinieki Patriks Boržā (Patrick Borgeat, DE) un Huans A. Romero (Juan A. Romero, DE), kā arī Holgers Balvēgs (Holger Ballweg, DE) kopā ar studentiem sniedza elektroniskās mūzikas performanci, studentus iepriekš apmācot darbā ar reāllaika programmēšanas tehnoloģijām. Dekonstruēt un izpētīt skaistuma jēdzienu savā darbnīcā “SUNSET” aicināja mākslinieks Žilvins Lilas (Zilvinas Lilas, LT/DE), kā rezultātā studenti radīja vairākas abstraktas, absurdas un pat antiutopiskas ainavas, skatītājam atklājot skaisto negītajā un neglīto skaistajā. Fotogrāfs Kaspars Goba dalījās savā pieredzē radošajā darbnīcā “Storytelling in Photography”, kura dalībnieki radīja vairākas dokumentālas foto sērijas, ļaujot ieskatīties suģestējošās, taču ikdienā neievērotās Liepājas ainās. Arta Kupriša vadītajā darbnīcā studenti devās Liepājas ielās, ēkās un brīvdabā, lai ievāktu skaņas ierakstus, no kuriem pēc tam izveidoja muzikālas etīdes. Žilvins Lilas un Adri Šokers vadīja arī pop-up radošo darbnīcu “Antiselfijs” maģistrantūras studentiem, aicinot apvērst digitālās tendences, kā rezulātā studenti izveidoja un skatītājiem prezentēja nelielu antisfelfiju foto katalogu.
Tā kā nozīmīga Jauno mediju mākslas izglītības daļa ir arī skaņu māksla un elektroniskā skaņrade, iWeek aktivitāšu klāstu papildināja arī eksperimentālās elektroniskās un instrumentālās mākslas koncerts koncertzālē “Lielais Dzintars”. Koncerta dalībnieki: jauno mediju mākslas students Uldis Hasners, Madara Pētersone, Benoît and the Mandelbrots (DE), Clausthome (LV) un apvienība Trihars. Koncertprogrammas kurators bija Rihards Vītols.
12. novembrī Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes telpās notika festivāla konference. Konferences centrālā tēma bija spēles un virtuālā realitāte – kā spēļu principu pielietošana sociālajos medijos, reklāmā, dizainā, izglītībā u.c. ietekmē mūsdienu sabiedrību – vai radītie efekti vērtējami kritiski, vai tie jāpieņem “atvērtām rokām” un “atvērtām sirdīm”; vai lielākie ieguvēji ir lietotāji un sabiedrība, vai uzņēmēji un politikas veidotāji? Viedokli par šiem jautājumiem prezentēja un diskusijā piedalījās: profesors Žilvinas Lilas (Ķelnes Mediju mākslas akadēmija, Vācija), vizuālās komunikācijas pētniece Ilva Skulte (Rīgas Stradiņa universitāte), filozofs Normunds Kozlovs, MPLab vadītāja Anna Priedola un mediju mākslinieks Kristaps Biters. Konferencē piedalījās arī kurators, mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs Dr. Raitis Šmits ar lekciju par laikmetīgās mākslas attiecībām ar zinātni; LiepU pētniece, kuratore un māksliniece Dr. Rasa Šmite ar lekciju par mākslas pētniecības praksēm tīklu sabiedrībā.
Savos iespaidos par konferences galvenajām atziņām dalās Anna Priedola:
“Ilva Skulte savā prezentācijā norādīja, ka mūsdienās viss ir skatāms kā spēle vai spēles ietvaros – gan kultūra, gan cilvēku savstarpējās attiecības, komunikācija, radošums un tā attīstīšana. Izglītībā spēle ir nevis mērķis (gala produkts), bet instruments – jaunas prasmes var apgūt izmantojot interaktivitāti, reāllaika kopīgas pieredzes veidošanu; spēles noteikumus – kā metožu apkopošanas instrumentu. Žilvinas Lilas norādīja uz problēmām, kas rodas izmantojot šādu pieeju – mūsdienu pedagoģijas teorijās stundas organizēšanā var iesaistīt fantastikas tēmas un grupu darbus – klasesbiedri var izlikties, piemēram, par vampīriem un sacensties savā starpā, tai pat laikā arī apgūstot zināšanas jebkurā priekšmetā. Šādas pieejas draudi ir – tā kā lomas un scenāriji ir iepriekš sagatavoti un sadalīti, skolēnu izvēles un fantāzija ir ierobežota. Žilvinas Lilas salīdzina spēles elementu izmantošanu ar “karoti pilnu ar cukuru”, kas palīdz gan norīt negaršīgas zāles, gan izdarīt jebkuru darbu. Ekonomikā un mārketingā Lilas norāda, ka, pievienojot spēles elementus, papildus naratīvu kādam sadzīves objektam (pieredzi, izaicinājumu), lietotājam tiek radīta mākslīga vēlme šo objektu izmantot, pat ja viņam tas nav nepieciešams.
Konferences diskusijā neatbildēts palika jautājums, vai spēļu un tehnoloģiju izmantošana nenovedīs pie pretēja rezultāta vēlamajam sabiedrības attīstībā – savstarpējā komunikācija būs mediēta (sociālajos tīklos vai izmantojot tehnoloģijas), izzudīs lietu materialitātes atpazīšana (viss būs – point-and-click interfeisā), pilnīgi izslēdzot emocionālo inteliģenci; kā arī izzudīs spēja atpazīst īsto no spēles.”
Šogad pirmo reizi iWeek ietvaros Liepājā tika veidota arī tematiska izstāde, liepājniekiem un festivāla viesiem ļaujot izzināt jaunāko mediju mākslinieku veikumu. Šoreiz izstādes, līdzīgi kā festivāla, tēma bija ”Under Construction”, apvienojot mākslas darbus, kuros kā mākslas materiāls izmantoti dati, materiālā un estētiski baudāmā formā skatītājam atklājot neredzamās struktūras, kas atrodas visapkārt. Ginta Gabrāna darbā “Liepājas atslēga” radītas digitālas trīsdimensionālas skulptūras, kuras “izvietotas” Liepājas muzejā un pludmalē, taču tās šķietami aplūkot un pie tām nofotografēties var, tikai izmantojot viedierīces. Savukārt Pētera Riekstiņa darbā “Every Click I Make” mākslinieks fiksējis ikvienu savu kustību virtuālajā vidē, atzīmējot nozīmīgākos pieturas punktus uz plakanās monitora virsmas, tādējādi atklājot tos skatītājam. Iztādes “Under Construction” mākslinieki: Gints Gabrāns, Mārtiņš Ratniks, Maija Demitere, Pēters Riekstiņš, Anna Priedola, Samanta Kalēja, Uldis Hasners. Izstāde Liepājas Muzejā bija aplūkojama no 12. Novembra līdz 4. Decembrim.
Festivālu 13. Novembrī noslēdza atvērtā diena ģimenēm, kurā pavisam arī mazi bērni varēja apmeklēt LiepU Mākslas pētījumu laboratoriju un iepazīties ar jauno mediju mākslu iWeek radošo darbnīcu rezulātu izstādē, kā arī apgūt jaunas prasmes Maijas Demiteres un Alda Demitera vadītajās darbnīcās.