A: Kāds ir artist’s statement?
Z: Savos darbos savienoju laikmetīgās mākslas pieeju un mūsdienīgo tehnoloģiju izmantojumu, personisku interesi par vēsturi un pagātnes ietiekšanos mūsdienās. Pievēršos konkrētām parādībām un liecībām, tās fiksējot un atspoguļojot, ar mērķi radīt dzīvu, iekļaujošu piederības izjūtu, notikumu, kas ļauj cilvēkam izjust sevi, kā vietas un laika sastāvdaļu.
Savos mākslas darbos balstos atmiņu stāstos, dzimtas vērtībās un dabas bagātībās, izmantojot fotogrāfijas, dokumentus un vēsturiskus priekšmetus. Mani sociāli un ekoloģiski orientētie mākslas projekti vienmēr aug no savām dzimtas, dzīves vietas un novada personiskajām saknēm, bet atklāj plašāku, vispārinātu skatījumu uz pasauli.
A: Kas ir ‘jauno mediju māksla’?
Z: Atmiņu un vēstures apstrādes gaitā izmantoju mediju arheoloģijas metodes. Tā ir atvērta disciplīna, kurā tiek aktualizēti tie mediju kultūras fenomeni, kas gadsimtu gaitā ir atstāti ārpus modernā mediju diskursa un mediju vēstures kanonizētajiem stāstījumiem. Vārds arheoloģija tiek saprasts kā tekstuālu, vizuālu, audio arhīvu un artefaktu kolekciju pētniecība.
Māksla spēj mainīt indivīda un sabiedrības dzīvi, tā ir unikāls saziņas veids, kas ietver visu cilvēcisko pieredzes gammu un piesaista emocionāli, intelektuāli, un arī praktiski. Līdzdalība dod iespēju tikt sadzirdētam, palīdz cilvēkiem attīstīt radošumu (dažādās jomās), empātiju, spēju risināt problēmas un uzņemties risku. Tā ir iespēja atklāt jaunus talantus un prasmes, papildināt zināšanas un iegūtajai informācijai ieraudzīt jaunus kontekstus.
A: Kāpēc māksla un tehnoloģijas?
Z: Pēc vidusskolas absolvēšanas iesniedzu dokumentus Latvijas Mākslas akadēmijā. Mērķēju uz vizuālās komunikācijas studijām. Sīvajā konkurencē man pietrūka tikai viena punkta, lai kļūtu par LMA studenti. Tāpēc devos uz Liepāju, sāku studēt jauno mediju mākslu Liepājas Universitātē. Aizvien vairāk mani ieinteresēja pagātnes liecības, izzūdošā laika un kultūrvēstures izpēte, materiālās un nemateriālās pasaules savienojums mākslas darbos. Lasīju Marselu Prustu, izvēlējos ‘zudušā laika’ dokumentējumu par savu moto. Bakalaura darbam devu nosaukumu ‘Pārceltuve’. Tas tapa 2014. gadā, kā gala darbs, – instalācija – ar fotogrāfiju palīdzību savienoju senu lībiešu koka laivu no Mazirbes laivu kapsētas ar kādreizējo Gaujas pārceltuvi Siguldā, ko mūsdienās var ieraudzīt vairs tikai pastkartēs un dzirdēt vecāku ļaužu nostāstos. Izmantoju naglas no šiem objektiem kā zīmes. Instalācijai bija gluži personiska nozīme: mans vecvecvectēvs, 1874. gadā dzimušais Juhans Jurss, bija laivu meistars no Vidzemes. Alūksnes pusē viņš uzcēla dzimtas mājas ‘Atmiņas’.
Instalāciju akustiski pavadīja mūziķa Andra Alviķa veidota dabas skaņu partitūra.
Mākslas darbu saraksts (ar foto):
Mājaslapa: http://zandapuce.lv/
Par pēdējo projektu ‘Gaujas sākums’ Instagram :/gauja_art_project/