Par trauksmi, ko rada nepastāvīgā ekonomiskā situācija, neuzticamas informācijas pārsātinājums, kā arī drūmās klimata izmaiņu prognozes draudīgi tuvā nākotnē, jauno mediju mākslas studenti bija aicināti reflektēt ziemas sesiju noslēdzošajā izstādē “Bailes” Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes jaunatklātajā galerijā. Savas iekšējās izjūtas studenti atklāja, parādot vētru tējas krūzē, kam ikdienā netiek pievērsta uzmanība un veidojot mīkstas kūniņas, kurās paglābties no iespaidiem pārsātinātās ikdienas. 3D modulī studenti bija izveidojuši latviešu literatūras darbu adaptācijas datorspēļu un interaktīvu virtuālās realitātes pieredžu veidolā, sniedzot iespēju izstaigāt dainās tēlotās ainavas un krāt vērdiņus gluži kā Ansim. Savukārt Andrejs Poikāns skatītājiem ļāva aplūkot visu savu Google attēlu meklējumu vēsturi savā tīkla mākslas darbā.
Pēdējais notikums, ko jauno mediju mākslas studentiem un liepājniekiem izdevās baudīt klātienē, bija LiepU doktorantes Gundegas Strautmanes izstādi un diskusiju “Kodifikāciju māksla” Liepājas Latviešu biedrības namā 2020.gada martā. Izstādes atklāšanas apmeklētāji bija aicināti piedalīties diskusijā par mākslīgo valodu vēsturi un to piemēriem mākslā, kā arī pielikt roku un pašiem strādāt pie jaunas rakstības izveides meistardarbnīcā. Izstādē bija eksponēti Gundegas Strautmanes tekstilmāksas un grafikas darbi, kā arī Volodimira Bilika, kā arī Raimonda Vinduļa grafikas.
Drīz vien gan globālā aina no trauksmainas kļuva par patiesi draudīgu, apturot visas klātienes nodarbības un pasākumus, kas radīja nozīmīgas izmaiņas arī jauno mediju mākslas projektos un studentu pavasara semestra gala darbos. Pandēmijas apstākļos aktuālas pēkšņi kļuva tādas mediju mākslas formas, kā video māksla, foto esejas un tiešsaistes performances. Agrāk video mākslas darbus pilnā garumā mākslas festivālu un bienniāļu grandiozajās izstādēs noskatījās vien retais, bet ārkārtas stāvoklī tā kļuvusi par vispieejamāko mākslas formu, ko netraucēti var baudīt arī pašizolējoties. LiepU lektors Pēteris Riekstiņš, kas jau iepriekš bija specializējies tiešraižu un citu tiešsaistes pasākumu organizēšanā, šajā pavasarī palīdzēja noritēt ne vien komerciāliem, bet arī daudziem eksperimentāliem mākslas un mūzikas koncertiem. Viņš (un arī citi jauno mediju mākslas mācībspēki) mudināja arī savus studentus reflektēt par to, kā lai cilvēki izjūt garīgu kopību un klātbūtnes sajūtu arī digitālās izstādēs, un semestra noslēgumā studenti izveidoja vairākas tiešsaistes izstādes: “Metaverss”, kurā apmeklētāji varēja klejot trīs dimensijās un sarunāties viens ar otru, pandēmijas kultūras blogu foto, video un tekstuālu eseju formā “Br||vs”, kā arī grupas izstādi apmeklēšanai vienatnē “Undeleted”, kurā šī gada bakalaura un maģistra programmu “Jauno mediju māksla” absolventu grupa piedāvāja izbaudīt attālinātu pastaigu Liepājas nelegālajos dzīvnieku kapos (Andra Strautiņa), dabas pieredzes simulatoru (Tija Plāce) un vērot saulrietu, kas digitālajā pasaulē nekad nenoriet (Anete Vīksne).
Tiešsaistes izstādes aplūkojamas arī šobrīd:
Bakalaura studiju programmas “Jauno mediju māksla” 2. kursa students Pēteris Sīlis sadarbībā ar Mākslas Pētījumu laboratorijas [turpmāk tekstā– MPLab] vadītāju Annu Priedolu un elektroniskās mākslas un mediju centru E-LAB organizēja tiešsaistes diskusiju, radošo darbnīcu un izstāžu ciklu OPEN LAB, piedāvājot brīvpieejas mākslas izglītību ikvienam interesentam un mūsdienu mākslas darbos atspoguļojot šodienas jauniešu – “pandēmijas paaudzes” – pasaules uztveri attālinātās saskarsmes apstākļos. 2020. gada otrajā pusē OPEN LAB ietvaros norisinājās 3 diskusijas un radošās darbnīcas: “Krīze” no 7. līdz 9. augustam, “Dzimtes locījumi” no 2. līdz 4. oktobrim un “Drošticamība” no 23. līdz 25. oktobrim. Diskusijās piedalījās mākslinieki un nozares eksperti, zinātnieki, lai sniegtu vispusīgu ieskatu radošo darbnīcu izpētes tēmās, par kurām darbnīcu dalībnieki veidoja mākslas darbus mentoru – populāru mākslinieku – vadībā. OPEN LAB norisi atbilstīja Liepājas Universitāte, Liepājas Kultūras pārvalde, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Radošo darbnīcu “Krīze” vadīja mākslinieku apvienība GolfClayderman, un tā norisinājās Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijā. Darbnīcas rezultātā tika izveidoti 2 video mākslas darbi (Marta Mēness “Nauda”; Uldis Hasners, Jānis Jankevics, Ģirts Edvarts Stepiņš “Antidepresijas deju programma”) un 1 performance (Pēters Riekstiņš, Ģirts Edvarts Stepiņš, Lote Strīķe “Arbūzu genocīds”), kas darbnīcas norises laikā un nākamajā nedēļas nogalē tika prezentēti kultūrvietā “Kursas putni” Juliannas pagalmā, Liepājā. Visu OPEN LAB darbnīcu rezultāti pieejami apskatei arī projekta mājas lapā www.openlab.mplab.lv. Arī radošās darbnīcas ievadā veidotā diskusija norisinājās Juliannas pagalmā, un tajā piedalījās mākslinieki Margrieta Griestiņa un Aksels Bruks no apvienības GolfClayderman, kā arī krīzes psihologs Gints Kapenieks un literatūrzinātniece, totalitārisma u.c. cilvēces krīžu atspoguļojuma literatūrā pētniece Zanda Gūtmane. Diskusiju moderēja MPLab vadītāja, māksliniece Anna Priedola.
Darbnīcu “Dzimtes locījumi” vadīja Annemarija Gulbe un Vika Eksta, kuras specializējušās fotogrāfijā un performanču mākslā, un kuru darbos atklājas seksualitātes un dzimtes reprezentācijas jautājumi. Diskusijā “Kursas putnos” viņām pievienojās arī filozofs, feminisma studiju interesents Igors Gubenko un kuratore, vairāku publikāciju un izstāžu par feminismu autore Jana Kukaine, kas vadīja diskusiju. Darbnīcas rezultātā tika izveidoti 7 foto un video mākslas darbi, kurā jaunie mākslinieki pārskatīja dzimumu lomas un to reprezentāciju vizuālajos medijos. Darbnīcā piedalījās: Aleksandrs Cimmermanis, Lote Anna, Marta, Anete, Kristers Krūms, Diana Lelis, Rūdolfs Saulkalns un Elza Auguste Zīverte.
Darbnīcas “Drošticamība” ievadā norisinājās diskusija starp mediju teorētiķi Ilvu Skulti un darbnīcas mentoriem – mediju māksliniekiem – Andri Vētru un Gintu Gabrānu, kas savā radošajā darbībā pielieto jaunākās tehnoloģijas un to ietekmi uz sabiedriskiem un politiskiem procesiem. Diskusiju moderēja Anna Priedola. Darbnīcas dalībnieki (Līga Vēliņa, Elza Ozola, Alex, Elza Zīverte, Uldis Hansers, Diana Lelis, Laura Vilerte, Marija Luīze Meļķe, Kristers Gontarevs, Lote Anna Strīķe un Kristers Krūms) savos darbos reflektēja par komunikāciju internetā un mākslīgā intelekta produktu radīto apjukumu autoribas jautājumos.
Novembra noslēgumā OPEN LAB projekta rezultātu izstādi liepājnieki varēja aplūkot arī epidemoloģiski drošā izstādē – stendā pie Liepājas Universitātes galvenās ēkas un tiešsaistē projekta mājas lapā www.openlab.mplab.lv.
Vasaras noslēgumā no 30. augusta līdz 5. septembrim Grobiņas novadā un Liepājā norisinājās jauno mediju mākslas docētājas Paulas Vītolas kūrētā un MPLab atbalstītā skaņas mākslas rezidence “Skaņas dienas”, kurā piedalījās jauno mediju mākslas studenti un absolventi, nedēļas garumā strādājot pie audiovizuālu instalāciju un performanču izstrādes kopā ar Robertu Gobziņu, Annu Meldrāju, Kristu Dinteri un apvienību DIEVA, kas tika prezentētas Fontaine Gipsy Camp/Red Monkey Bar teritorijā Liepājā 5. septembrī un “atvērto durvju” pasākumā Grobiņas novada rezidencē 4. septembra vakarā. Ar saucieniem “MAX RELAX” mākslinieki pauda vēlmi izmantot pandēmijas laiku psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai un sevis iepazīšanai, kas kļuvis jau par ārēju spiedienu, jo plaši pausts medijos un sociālajos tīklos.
Bet studiju gada ievadā jauno mediju mākslas studenti varēja sekot starptautiskā digitālās mākslas festivāla ARS ELECTRONICA norisei, kura plašajā tiešsaistes programmā “Keplera dārzos” piedalījās arī LiepU MPLab ar Annas Priedolas kūrētu digitālo izstādi “Planting a Resort for Mental Ecology” un profesores Rasas Šmites vadītais jauno mediju kultūras centrs RIXC ar koncertprogrammu “Tomātiem un priedei” no RIXC rezidences siltumnīcas, kurā uzstājās arī LiepU docētāji Platons Buravickis un Artis Kuprišs ar paša izstrādātu attālināto performanču robotu. Arī MPLab organizēja tiešsaistes performances no biedrības ASTE studijas Liepājā – Ievas Vīksnes smadzeņu darbības datu vadīto audio meditāciju “Prāta akustika” un Paulas Vītolas fotofonētisko eksperimentu “Gaismas celiņi. Festivāls ARS ELECTRONICA norisinājās no 9. līdz 13. septembrim.
Viens no nozīmīgākajiem septembra notikumiem Latvijā ir Dzejas dienas, kurā ik gadu piedalās arī LiepU Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes studenti un docētāji – 2020. gadā klausītājiem piedāvājot “Nakts dzejas acu un ausu priekam” 17. septembrī MPLab telpās. Performanču un dzejas lasījumu programmas kurators bija HMZF lektors un multimediju mākslinieks Pēters Riekstiņš, kurš sadarbojās ar Rakstniecības studiju programmas 2. kursa studentu grupu lektores Sandras Okuņevas vadībā. Par spīti izaicinošajiem laikapstākļiem liepājnieki (jo sevišķi jaunieši) izrādīja lielu interesi par Nakts dzeju lasījumiem, un pasākums bija ļoti apmeklēts.
Stingru epidemoloģisko ierobežojumu ēnā MPLab un biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education organizēja ikgadējo jauno mediju mākslas festivālu UPDATE, kura norisi atbalstīja Eiropas Komsija projekta “GREEN” ietvaros, kā arī Liepājas Kultūras pārvalde. Visas radošās darbnīcas un konferences programmu interesenti varēja noskatīties tiešsaistē, bet klātienē piedalījās vien ierobežots dalībnieku skaits. Festivāla ietvaros tika organizēta arī LiepU docētājas Paulas Vītolas kūrēta izstāde “Māksla garākai dzīvei”, skatītājiem piedāvājot izjust ik sekundi savas dzīves, saasinot to uztveri ar nebijušām pieredzēm, ko palīdz radīt jauno mediju mākslas darbi. Izstādē piedalījās Maija Demitere, Krista Dintere, Diana Lelis, Andrejs Poikāns, Anna Priedola, Ivo Tauriņš, Līga Vēliņa, Ieva Vīksne un Paula Vītola. Diemžēl izstāde “Māksla garākai dzīvei” Liepājā bija atvērta vien dažas dienas, jo tās un citu kultūras pasākumu norisi pārtrauca Ministru kabineta steidzīgi izsludinātie daudz stingrākie pulcēšanās ierobežojumi saistībā ar straujo COVID-19 saslimstības pieaugumu. Reaģējot uz ierobežojumiem, izstādes organizatori pēc pāris mēnešiem apskatei piedāvāja izstādes tiešsaistes versiju 360° foto dokumentācijas formā, ko joprojām var aplūkot interneta vietnē www.gara.aste.gallery .
Jauno mediju mākslinieku radošo darbību 2020. gada nogalē vīruss nespēja apturēt, tikai radīja lielāku pieprasījumu pēc dažādiem digitāliem risinājumiem, kas būtu saderīgi ar plaši izplatītām mediju tehnoloģijām. Tādējādi jauno mediju mākslai pulcēšanās ierobežojumu laikā auditorija pat paplašinājās. Cilvēkiem mājas mierā beidzot parādījās laiks līdz galam noskatīties video mākslas darbus un sarežģītas skaņas mākslas kompozīcijas. Tomēr satrauc, ka diemžēl pandēmijas laika jauno mediju mākslas studenti apguva tikai individuāla darba metodes ar datorā pieejamu programmatūru, bet izpalika grupu darbs ar specifiskāku aparatūru un instalāciju veidošanu, kas liek uzdot jautājumu, vai noteikti mākslas virzieni tuvākajā nākotnē būs tikai sezonāli pieejami un aktuāli?