Studentu izstādes
Pavasara semestris Liepājā un apkārtnē – kā ierasts – ir bijis bagāts ar jauno mediju mākslas studentu izstādēm. Jau janvārī bakalaura programmas pirmā kursa studenti Priekulē atklāja izstādi “Viegli”, ko apmeklēja un atzinīgiem vārdiem novērtēja arī Liepājas Universitātes rektore Dace Markus, bet otrā kursa studenti savus 3D moduļa darbus prezentēja izstādē “Apokalipse” – apmeklētājiem ļaujot aplūkot draudīgo nākotnes scenāriju simulācijas virtuālajā realitātē un 3D modeļos. Šos virtuālās realitātē baudāmos mākslas darbus studenti interesentiem demonstrēja arī izstādē “Skola 2018”. Pavasara semestra noslēgumā – jūnijā – Liepājas kultūras piedāvājumu bagātināja bakalaura programmas absolventu izstāde “Korelācijas” Juliannas pagalmā, kurā skatītājs varēja izbaudīt gan virtuālās realitātes darbus un imersīvus skaņdarbus, gan interaktīvas instalācijas, kas attēlo mūsdienu dabas un kultūras objektu saplūsmi, gan konceptuālus mākslas darbus, kuros tiek meklēta digitāla mākslas darba aura un modelēta digitālās pasaules objektu evolūcija atbilstoši lietotāju estētiskajām izvēlēm. Savukārt maģistra programmas “jauno mediju māksla” absolventi veidoja izstādi “Dislokācijas” Mākslas pētījumu laboratorijas telpās. Miko Lipianens skatītājam piedāvāja iepazīties ar Fenobaiju – imagināru, utopiski valsti, kurā satiekas somu un brazīliešu iedzīvotāji, lai risinātu savstarpējās problēmas, kas realitātē izveidojušās, jo starp tautām pastāv ekonomiski sakari, bet nav īsta dialoga lielās fiziskās nošķirtības dēļ. Pēters Riekstiņš skatītājam atklāja, ko var atrast šķietami izdzēstos lietotos informācijas nesējos, interpretēdams atrastos personas datus mākslinieciskā formā, bet Ivo Tauriņš veidoja imersīvu daudzkanālu skaņas kompozīciju no lauka ierakstiem un sintezētām skaņām.
Kā īpašu jauno mediju mākslas studentu sasniegumu jāmin arī 2. kursa studentu Kaspara Lēvalda, Diānas Mikanovas, Paulas Ostupes un Ievas Vīksnes komandas uzvaru Baltijas AR/VR hakatonā Vidzemes Augstskolā Valmierā. Prieks par studentiem un viņu izaugsmi studiju gada laikā – radošs prāts apvienojumā ar tehniskām zināšanām nes panākumus!
Paulas Vītolas personālizstāde “Gaismas darbi”
No 26. marta līdz 26. aprīlim Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes galerijā bija aplūkojama jauno mediju mākslas doktorantes, mākslinieces Paulas Vītolas personālizstāde “Gaismas darbi”. Viņas mākslinieciskā darbība bieži atgādina zinātnieka degsmi – pētot jaunu, sen aizmistu un alternatīvu tehnoloģiju darbības principus, un cenšoties apgaismot arī skatītāju par šiem ikdienā klātesošajiem procesiem, kas atklājās arī Paulas Vītolas personālizstādē.
“Gaismas darbi” apkopoja mākslinieces radošos eksperimentus tehnoloģiju pasaulē, cenšoties uzlauzt, izprast un atmaskot šīs melnās kastes. Gaisma izstādes darbos bija izmantota gan kā fizikāla parādība, gan kā informācijas nesējs, gan kā metafora zināšanām – darbā “Gaismas tīkls” (2015 – 2016) māksliniece skatītājam atklāja interneta darbības pamatprincipus, izveidojot vienkāršotu datu pārraides modeli, kurā tiek izmantoti gaismas signāli, lai pārsūtītu fotoattēlu no vienas skaitļojamās mašīnas uz otru, bet darbā “Saules celiņi” (2015 – 2017) Paula Vītola skatītāju iepazīstināja ar aizmirstu ieraksta tehnoloģiju – Alberta Bela (Albert Bell) izstrādāto fotofonogrāfu –, un ļāva ierakstīt arī savu balsi ar sauleszaķīšu kustības palīdzību, izmantojot spoguli kā mikrofona membrānu, kā arī baudīt pašas mākslinieces veiktos skaņas – saules ierakstus. Ar šo izstādi māksliniece atklāj savu nostāju, ka tehnoloģiju attīstība nav “dabiska attīstība”, kas ir samērā populārs viedoklis, bet gan cilvēku, investoru un lietotāju izvēles determinēts process, un tehnoloģijas var būt ļoti dažādas, bet tikai dažas izdzīvo, tiek lietotas un attīstītas tālāk, modelējot mūsu pasaules uztveri notiektā veidā, atsaucoties uz slavenā mediju teoretiķa Maršala Makluena (Marshall McLuhan) tēzi “medijs ir vēstījums”.
Open Lab “Datu plūdi”
Kā vērienīgākā jauno mediju mākslas studentu studentu publiskā iniciatīva jāuzteic bakalaura programmas studentes Ievas Vīksnes un elektroniskās mākslas un mediju centra E-LAB producētais atvērtās mākslas izglītības projekts “Open Lab” jeb “Atvērtā laboratorija”, kuras laikā Liepājas Universitātes mākslas pētījumu laboratorijas durvis ir atvērtas ikvienam interesentam, kas pieredzējušu mentoru vadībā vēlas padziļināti izpētīt kādu globāli aktuālu tēmu caur mākslas praksi. Projekta laikā diskusijās, radošajās darbnīcās un to rezultātu izstādēs tiek pētīti mūsdienu tehnokrātiskajā sabiedrībā aktuāli jautājumi.
23. martā MPLab norisnājās diskusija “Datu plūdi”, kurā mākslinieki Paula Vītola un Jānis Garančs, kas strādā ar datiem kā mākslas materiālu, sprieda par datu drošības jautājumiem un provātuma robežām digitālajā laikmetā. Savukārt darbnīcas ietvaros nedēļas nogalē mentoru Paulas Vītolas, Jāņa Garanča un un Mārtiņa Eņģeļa vadībā tika radīti pieci mākslas darbi vai to prototipi, kas tika izstādīti Liepājas Universitātes Humanitāro zinātņu un mākslas fakultātes galerijā nedēļu ilgā izstādē. Jaunais mākslinieks Uldis Hasners darbā “Hillaryous” apskatīja datu drošību Hilarijas Klintones skandalozās e-pastu noplūdes kontekstā, piedāvājot lietotājam fiziski graut datus, ar āmuru sitot cieto disku. Šo darbību, kā baumo, veikusi arī H. Klintone, atgādināja, ka arī virtuāliem datiem ir fiziska mājvieta. Bet Rasmas Kroģeres un Diānas Mikanovas “Dream Cloud” akcentēja nākotnes tehnoloģiskās iespējas, un kā tās varētu tikt izmantotas pret tā lietotājiem. Ierīce “Dream Cloud” ļauj ne tikai ierakstīt un dalīties ar saviem sapņiem, bet slepeni arī programmē sabiedrību un zog mūsu sapņu datus. Izstādē piedalījās arī Linda Miķelsone un Antons Konstantinovs, Gustavs Lociks un Oskars Zikmanis. Projektu atbalstīja Valsts Kūltūrkapitāla fonds.
Radošo darbnīcu un diskusiju cikls “Virtuves sarunas: ēdiens mākslā un kultūrā”
Anna Priedola pavasarī martā un aprīlī kultūrvietā “Kursas putni” Juliannas pagalmā organizēja četru radošo darbnīcu un diskusiju ciklu par ēdiena reprezentāciju un lietojumu mākslā, un tā nozīmi dažādās kultūrās. Radošās darbnīcas māksliniece vadīja tandēmā ar latviešu un ārzemju māksliniekiem, kuri savā radošajā darbībā pievēršas ēdiena kā mākslas materiāla vai naratīva izpētei.
Pirmajā radošajā darbnīcā “Kopjot kultūru: fermentēšana mākslā” 15. martā Anna Priedola un Endrjū Grifs Patersons (Andrew Griff Paterson, SCO/FI) darbnīcas dalībniekus iepazīstināja ar fermentēšanu kā sociālu praksi, kas iekļaujas Nikolā Burjo (Nicolas Bourriaud) aprakstītās “attiecību estētikas” žanrā, veidojot satikšanās telpu attiecību veidošanai, arī ar baktērijām apkārtnē un paša ķermenī. Darbnīcas laikā dalībnieki sagatavoju radošus skābējumus un dalījās savā dažādajā fermentēšanas (skābēšanas un sālīšanas) pieredzē, kas ļoti atšķīrās dažādo vecuma grupu un tautību pārstāvju vidū. Šīs darbnīcas rezultātā tapa arī darbs “Atpakaļ pie saknēm”, kas atdzīvina latviešu senču diētu, kurā tika skābēts daudz dažādu sakņu – biešu, kāļu, redīsu u.c.
Otrajā radošajā darbnīcā “Ēdiens un ilgtspēja” 22. martā Anna Priedola bija uzaicinājusi piedalīties arī savu kolēģi, mākslinieci un lēnās mākslas pētnieci, Liepājas Universitātes doktoranti Maiju Demiteri, kas jau vairākus gadus tiecas pēc utopiskās pašilgtspējas sasniegšanas – mēģinot sevi pilnībā nodrošināt ar pašas mājsaimniecībā audzētiem produktiem, kas pat viņas guļamistabu ir pārvērtis par siltumnīcu. Māksliniece dalījās savā pieredzē arī ar darbnīcas dalībniekiem, iepazīstinot ar savu visai vienveidīgo diētu un patērēto resursu aprēķiniem un vizualizācijām. Savukārt Anna Priedola pārstāv pretēju viedokli – uzskatot, ka ilgtspēja sasniedzama, vienīgi sadarbojoties sabiedrības grupu, pat cilvēces līmenī, un viņa prezentēja savus pētījumus par to, cik veiksmīgi darbojas dažādi pārtikas ieguves un izplatīšanas tīkli – no bioloģiskās zemkopības produktu patērētāju grupām līdz Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvai veidot lauksaimniecības tehnikas lietu internetu. Darbnīcas laikā dalībnieki arī dalījās savās ilgtspējas receptēs, pierakstot tās uz papīra šķīvīšiem.
29. martā norisinājās radošā darbnīca “Datu receptes”, kurā somu mākslinieks un aktīvists Miko Lipaianens (Mikko Lipiäinen) apmeklētājus iepazīstināja ar kartupeļa vēsturi un izplatības tīkliem, bet Anna Priedola – ar datu reprezentāciju recepšu formā un ēdienu kā mākslas materiālu. Darbnīcas laikā dalībnieki izveidoja arī savas datu receptes – ar pārtikas produktiem un to proporcijām attēlojot dažādus fenomenus, piemēram, izplūdes gāzu daudzumu Somijā pēdējo 10 gadu laikā.
Cikla noslēdzošā darbnīca “Superpārtika un nepārtika: pārtikas hakeri” norisinājās 5. aprīlī, un tajā mākslinieki Anna Priedola un Endrjū Grifs Patersons dalībniekus iepazīstināja ar veidiem, kā mākslinieki ēdienu “uzlabo” – vai nu padarot to par superbarojošu vai superātraudzīgu superēdienu, kas varētu pabarot aizvien pieaugošo planētas iedzīvotāju skaitu, vai arī to izmanto netradicionāliem mērķiem, piemēram, iegūstot elektrību, lai darbninātu mūzikas instrumentus. Liepājas pārtikas hakeri veidoja auzu putras sejas maskas pašlaik tik populārajā “japāņu maskas” formā. Komerciālā maska satur sintētiskās šķiedras, un rosina piesārņojumu, bet putras maska risina pārtikas atkritumu problēmu.
Diskusiju un radošo darbnīcu ciklu noslēdza performanču vakars “Ēdiens un dejas”, kurā ar audiovizuāliem priekšnesumiem uzstājās jaunie mākslinieki #0000FF (Artūrs Kalvāns) , Johnny LA (Oskars Zikanis), Uldis Hasners, Rasma Kroģere un Vitaminka (Ieva Vīksne). Radošo darbnīcu rezultātus māksliniece Anna Priedola apkopoja un izstādīja ekspozīcijā “Eksperiments” Mākslas pētījumu laboratorijā Muzeju naktī 20. maijā un izstādē “Māksla kā rīks izmaiņu rosināšanai” no 28. jūlija līdz 5. augustam Juliannas pagalmā. Muzeju nakts apmeklētājiem arī tika piedāvāts dalīties savās ilgtspējas receptēs, un jāatzīst, ka starp nesagatavotu apmeklētāju un diskusijas klausītāju un dalībnieku atbildēm bija liela atšķirība, tādējādi apliecinot, ka vides un mākslas izglītības pasākumi ir vērtīgi, jo atklāj jaunu perspektīvu uz ierastiem, tomēr problemātiskiem fenomeniem – kā ēdiens. Puse no diskusiju un radošo darbnīcu cikla “Virtuves sarunas” regulārajiem apmeklētājiem bija arī ārzemnieki, kas atzina, ka viņiem Liepājā pietrūcis šādu saistošu brīvā laika pavadīšanas iespēju.
Šauļu mediju mākslas festivāls “ENTER”
Atsaucoties Šauļu mediju mākslas festivāla “ENTER” aicinājumam, Maija Demitere festivālā kūrēja ekspozīciju, ko veidoja Liepājas mākslinieku, studiju programmas “jauno mediju māksla” absolventu darbi – skanoši un interaktīvi. Izstādē ar saviem darbiem piedalījās Krista Dintere, Paula Vītola, Uldis Hasners, Pēters Riekstiņš un Anna Priedola. Jauno mediju mākslas ekspozīcija Lietuvā bija aplūkojama no 27. aprīļa līdz 12. maijam.
“Eksperiments” Mākslas pētījumu laboratorijā Muzeju naktī
Muzeju naktī Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijā [MPLab] tika eksponēta doktorantes Maijas Demiteres kūrētā izstāde “Eksperiments”, kas daudzos skatītājus iepazīstināja ar dažādām mākslas kā pētniecības metodēm. Tika izstādīts gan Kristas Dinteres skaņas mākslas darbs “Introverti”, kurā balss atdota salūzušiem mūzikas instrumentiem, gan Ievas Vīksnes, Paulas Ostupes, Kaspara Lēvalda u.c. studentu veidotās virtuālās realitātes vides, kā arī Annas Priedolas projekta “Virtuces sarunas” radošo darbnīcu rezultāti un Maijas Demiteres doktora darba pētījuma ietvaros izstrādātie lēnās mākslas darbi. Apmeklētāju plūsma bija intensīva – MPLab viesojās ap 500 cilvēku, uzdodot jautājumus par mākslas darbiem un pētījumiem, piedaloties radošajās darbnīcās (skābēšanas darbnīca “Atpakaļ pie saknēm”, aptauja “Ilgstpējas receptes” un ūdens kvalitātes testēšanas darbnīca), un veidojot rindu, lai aplūkotu visus virtuālās realitātes darbus.
Skaņas mākslas festivāls “Skaņas dienas: BIOSIGNĀLI”
2018. gadā jau 6. reizi Liepājā no 25. Līdz 31. maijam norisinājās starptautiskais skaņas mākslas festivāls “Skaņas dienas”, un šogad elektroniskās mākslas un mediju centrs E–LAB to veidoja sadarbībā ne tikai ar LiepU MPLab, bet arī ar Somijas starptautiski pazīstamo mākslas un aktīvisma platformu PIXELACHE. No 2017. līdz 2019. gadam E–LAB, MPLab un PIXELACHE, kā arī citas mākslas intitūcijas un individuāli mākslinieki sadarbojas starptautiskā Ziemeļvalstu Kultūrkontakta fonda atbalstītajā mākslas projektā “Biosignāli”, kurā mākslinieki pēta biosemiotiku, enerģiju kā mediju un komunikāciju, un necilvēcisku būtņu kultūras un radošuma potenciālu.
“Skaņas dienu” ietvaros biosignāli tika pētīti radošajās darbnīcās: Antjes Geies-Ripati (Antye Greie-Ripatti, DE/FI) “Skaņu savvaļas//Sonic Wilderness” darbnīcā, kuras dalībniekie veidoja kompozīcijas kopā ar dabas parādībām, bet Krišjāņa Rijnieka (DE/LV) “Radikālās projekciju kartēšanas” darbnīcā tika veidotas biodatu vadītas vizualizācijas. Savukārt kanādiešu skaņas mākslinieks Šons Pinčbeks darbnīcā “Biosignālu vērtības” parādīja, kā biodatus izmantot, lai veidotu interaktīvas elektroniskās mūzikas kompozīcijas. Bet Viljams Bilva Kosta (William Bilwa Costa) un Maikls Reilijs Makdērmots (Michael Railey McDermot, US) izmantoja dziļās klausīšanās un dažādas audio ierakstu tehnikas, lai uztvertu un interpretētu vidi darbnīcā “Ne/dabiskie lauka ieraksti”. Necilvēciskas dabas parādības bija pētījuši arī skaņas mākslas izstādes dalībnieki, piemēram, kursa “signāli un sistēmas skaņas mākslā” docētāja Krista Dintere, kas kopā ar saviem studentiem pašu rokām veidoja zemūdens mikrofonus, ar ko ierakstīja purva skaņas. Kristas Dinteres un studentu veidotais video tika prezentēts arī kā daļa no Liepājas Universitātes profestores Rasas Šmites un Raita Šmitu ekspozīcijas “Purva radio” Venēcijas arhitektūras biennālē, Lietuvas paviljonā. Izstādē piedalījās arī Zanda Puče, Pēters Riekstiņš, Diāna Mikanova, Paula Ostupe, Milda Ziemane u.c. jaunie mākslinieki. Festivāla kulminācija bija divas koncertnaktis nedēļas nogalē, kad ar eksperimentālām skaniskām un audiovizuālām performancēm biedrības BDRB atjaunotajās telpās bijušajā ratiņfabrikā Tirgus ielā 9, Jaunliepājā, uzstājās pasaulslavenie mākslinieki Maiks Makdērmots un Viljams Bilva Kosta, Platons Buravickis, Huans Duarte (Juan Duarte, DE), bet radošo darbnīcu dalībnieki un vadītāji prezentēja darbnīcu rezultātus. Festivālu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Kurzemes plānošanas reģions, rezidenču centrs “SERDE”, Ziemeļvalstu Kultūrkontakta fonds, LiepU MPLab, biedrība BDRB un jauno mediju kultūras centrs RIXC.
No 25.–28. jūlijam Liepājā norisinājās JMM studentes Ievas Vīksnes projekta OPEN LAB trešā diskusija un radošā darbnīca “Māksla kā rīks izmaiņu rosināšanai”.
Kā mentori šajā darbnīcā tika pieaicināti mākslinieki Ingrīda Pičukāne un Liepājas Universitātes (turpmāk tekstā – LiepU) JMM docētājs – Pēters Riekstiņš. Katram no šiem māksliniekiem ir citāda mākslas prakse, strādājot ar dažādām sociālām tēmām savos darbos – Ingrīda Pičukāne veido arhīvus, žurnālus, diskusiju telpas un personiskas ilustrācijas sievišķības problemsituācijām, savukārt Pēters Riekstiņš rada provokatīvas instalācijas, kas izgaismo personas datu drošības apdraudētību digitālajā formā. Kopā ar viņiem darbnīcas dalībnieki – jaunie mākslinieki un studenti – trīs dienu garumā aplūkoja sociāli aktīvu, politisko tēmu atspoguļošanu mākslā un mijiedarbību ar kultūru un mūsu ikdienu. Pēc diskusijas, kurā tika runāts par to, kas ir sociāli aktīva māksla un vai paši mākslinieki sevi uzskata par māksliniekiem ar politisku vai sociālu aktīvu dienas kārtību, darbnīcas dalībnieki ķērās pie mākslas projektu izsrādes. (Diskusijas moderatore – Maija Demitere.) Sākot darbu, noritēja debates par to vai mākslinieks ir atbildīgs par savu vēstījumu un vai mākslinieka statuss sabiedrībā ir slogs vai arī iespēja brīvāk izteikties par sarežģītām tēmām. “Māksla kā rīks izmaiņu rosināšanai ir sarežģīta koncepija, jo, mūsdienās ir grūti novilkt robežu starp sociāli aktīvu vai politisku akciju un mākslas darbu. Turklāt virtuālā dimensija rada papildus jautājumus par cenzūru, vārda brīvību, anonimitāti un provokācijām virtuālajā vidē,” tēmas aktualitāti raksturo mākslas projekta kuratore Ieva Vīksne.
Darbnīcas ietvaros tika radīti pieci mākslas darbi un prototipi, kas tika izstādīti Liepājā, Juliannas pagalmā, nedēļu ilgā izstādē. Rasma Kroģere ar savu instalāciju “Smirdi mājās!” apmeklētājiem piedāvāja izbaudīt dažādus spēcīgus aromātus. Olfaktorā pieredze ir metafora vīriešu uzmācībai sabiedriskajā transportā, kas līdzīgi kā apkārtējās smaržas cilvēkus pārņem bez viņu piekrišanas. Savukār Dāvis Kristaps Aigars izveidoja video māksas darbu “Poly Ticks!” (“daudz ērču” no angļu val. – A.P.) jeb reklāmas rullīti Lavijas politiķu runu kompilāciju albumam, kas atspoguļo Latvijas amatpersonu svešvalodas izrunu un izteicienus, akcentējot prieku, ko šīs personas sniedz Latvijas iedzīvotājiem. Bet Anna Priedola un Ieva Vīksne Juliannas pagalmā izstādes ietvaros veica performanci “Slāpes”, vizualizējot UNICEF 2015. gada datus par ūdens pieejamību dažādos pasaules reģionos un ļaujot garāmgājējiem izmēģināt salīdzinoši dažādo piepūli, ko prasa padzeršanās, tikai daudz mazākā mērogā. Ik pēc 90 sekundēm performanci pārtrauca arī taimera zvans, atzīmējot viena bērna nāvi, kas saistīta ar dzeramā un tīra ūdens trūkumu pasaulē, tādejādi aicinot street food fesivāla apmeklētājus apdomāt ūdens vērtību un nevienlīdzību pasaulē. Ieva Vīksne izstādē piedalījās arī ar performanci “Mana valsts”, bet tandēms CODY & DORITOS MOLTAR (Rogier Gerben Jupijn, Thomas Johan Visschers, NL) – ar interaktīvu instalāciju “[Random] Ubermensch selection screen” (“nejaušas pārcilvēka izvēles ekrāns” no angļu val – A.P.).
Darbnīcas paliekošākais ieguvums ir mākslinieces Ingrīdas Pičukānes sienas gleznojums “Sievietes radīšana” Juliannas pagalmā, kurā sieviete rada sevi nevis tiek radīta no Ādama ribas. “Gleznojums veiksmīgi papildinās Liepājas mākslas un kultūras telpu, ikdienā rosinot garāmgājējus apdomāt sievietes lomu un ar to saistītos stereotipus mūdienu sabiedrībā,” secina Ieva Vīksne.
Izstādē “Māksla kā rīks izmaiņu rosināšanai” bija apskatāms arī MPLab pētnieces Annas Priedolas darbs “Pārtikas politika” – diskusiju un radošo darbnīcu cikla “Virtuves sarunas: ēdiens mākslā un kultūrā” rezultātu ekspozīcija. “Tiecoties pēc viegli iegūstamas, sātīgas maltītes, cilvēks ir neatgriezeniski pārveidojis dabu, izpludinot robežas starp dabu un kultūru un, iespējams, tieši mākslinieki ir trāpīgākie [vides] politikas veidotāji, un poēzija – vienīgais plāksteris esošajām brūcēm,” tā Anna Priedola aicina māksiniekus aktīvi iesaistīties realitātes konstruēšanā.
Pēc nepilna mēneša – no 21. līdz 24. septembrim – MPLab norisinājās noslēdzošā diskusija un radošā darbnīca ciklā OPEN LAB, kurā tika izzinātas “Virtuālās identitātes”. Kā mentori šajā darbnīcā tika aicināti konceptuālās fotogrāfijas un performanču mākslinieks Ivars Grāvlejs un JMM absolvents, video un taktisko mediju mākslinieks Andris Vētra (pazīstams ar pseidonīmu -8). Abi mākslinieki mēdz savos darbos spēlēties ar identitātēm gan virtuālā, gan fiziskajā telpā. Jaunie mākslinieki un studenti trīs dienu garumā pētīja, kā veidojas virtuālās identitātes, kā un vai tās ietekmē mūsu iespaidu par citiem un par sevi. Diskusijā, ko moderēja Ieva Vīksne, piedalījās ne tikai Andris Vētra un Ivars Grāvlejs, bet arī jogas pasniedzēja, Instagram influencere Sintija Zīlīte, kuras virtuālā identitāte ir cieši saistīta ar viņas profesiju. Jautājumi, ko viskaislīgāk apsprieda diskusijas dalībnieki un publika, bija personas anonimitāte, virtuālās identitātes konstruēšana un vai “virtuālajam es” ir jāatbilst “reālajam es”. Pēc diskusijas darbnīcas dalībnieki pievērsās praktiskajam darbam. Sākot darbu, noritēja sarunas par to, kā mēs uztveram līdzcilvēku virtuālās personības un vai varam ticēt visam, ko redzam internetā.
Darbnīcas ietvaros tika radīti deviņi mākslas darbi un prototipi, kas tika izstādīti LiepU MPLab, nedēļu ilgā izstādē. Ulda Hasnera “Atbalsu Kambaris” bija poētiska interpretācija terminam atbalsu kambaris, ar ko mediju teorijā apzīmē situāciju, kurā pārliecību pastiprina saziņa un atkārtošanās slēgtā sistēmā. Šādas situācijas var palielināt politisko un sociālo polarizāciju un ekstrēmismu. Mākslinieks nostādīja vienu pret otru divas bezpersoniskas tiešraides (live stream) socialajā tīklā Facebook, kuras satura atlases algoritmi tikai atkārto nevis izaicina lietotāja uzskatus. Līga Vēliņa savā darbā “Digitālie atkritumi” apkopoja saves senās, bet nu jau bezpersoniskās sarakstes ar dzēstajiem lietotājiem no portāla draugiem.lv. Darba autore neatceros šo cilvēku vārdus un uzvārdus, vai ka šāda saruna ir notikusi. Akciju virtuālajā vidē veica māksliniece Ieva Auguste Zīverte, sociālajā tīklā Facebook ievietojot savu kāzu foto albumu “Mūsu “mazais” noslēpums” un vēlāk saviem digitālajiem draugiem atklājot arī to, ka tā bijusi maldināšana. Izstādes apmeklētāji varēja lasīt pārsteiguma, smieklu un arī sašutuma pilnos draugu komentārus – par to, ka rupji pārkāpta konvencija. Kā viens no izstādes apmeklētāju vidū iemīļotākajiem darbiem jāpiemin Ievas Vīksnes video darbs “LG – I’m A 21st Century Girl Living Out My 21st Century Romance” – vloga formā veidota atzīšanās par brūkošām attiecībām ar tuvāko partneri un vēlmi meklēt labāku – par attiecībām ar viedtālruni. Izstādē piedalījās arī Sintija Plāce, Kaspars Jaudzems, Elizabete Punka, Paula Annija Ābolkalna, Dāvis Aigars Kaspars, Vita Liepiņa un Undīne Celitāne.
Projektu OPEN LAB organizēja elekroniskās mākslas un mediju cenrs E-LAB sadarbībā ar MPLab, tas tapis ar LiepU, Juliannas pagalma, kultūrvietas “Kursas Putni” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Starptautiska sadarbība skaņas mākslā festivālā TIF
No 10. Līdz 13. augustam ar skaņas mākslas izstādi un koncertiem Rīgā, Liepājā un Pāvilostā norisinājās ikgadējais festivāls TIF, ko organizē jauno mediju mākslinieki un docētāji Pēters Riekstiņš, Kristaps Biters un Rihards Vītols jeb audiovizuālais organisms Trihars. Festivālā Trihars bija uzaicinājuši piedalīties arī austriešu skaņas mākslinieku apvienību radio433) un vācu/argentīniešu elekroniskās mūzikas pārstāvi Akselu Pulgaru (Axel Pulgar).
Festivāls tika atklāts ar skaņas izstādes “KLANG” (“skaņa” vācu val. – A.P.) atvēršanu un koncertu Tallinas ielas radošajā kvartālā Rīgā, Tallinas ielā 6. Izstādes KLANG darbos mākslinieki bija eksperimentējuši ar dažādām skaņas ieraksta un atskaņošanas tehnoloģijām, un apmeklētāji varēja ieklausīties skaņās, kas valda ļoti augstu gaisā un dziļi zemē Riharda Vītola un Dāvida Liftingera (Dawid Lifinger) darbā “∧∨”, novērtēt Latvijas himnas svinīgumu arī četrsimtkārtīgā palēninājumā Pētera Riekstiņa interpretācijā “DSL” un izpētīt skaņas materialitāti Kristapa Bitera un Štefana Tīfengrābera (Stefan Tiefengraber) instalācijās. Izstāde “KLANG” bija atvēra no 10. augusta līdz 8. septembrim, visvairāk apmeklētājus pulcējot Baltajā naktī 8. septembrī.
Audiovizuāli iespaidīgais trokšņu un elektroniskās mūzikas koncerts pulcēja klausītājus 10. augustā Rīgā, 12. augustā Liepājā, BDRB atjaunotajās bijušās ratiņfabrikas telpās Tirgus ielā 9, un 13. augustā Pāvilostā piejūras kafejnīcā “Wonderland”. Kā tehnoloģiski pārsteidzošākais priekšnesums jāmin Dāvida Liftingera performance ar instrumentu, kas būvēts no dienasgaismas spuldzēm. Izslēdzoties, ieslēdzoties, sakarstot un atdziestot, spuldzes rada skaņu, ko mūziķis izmantoja ritmiskas kompozīcijas radīšanai.
Internacionālā projekta otrajā daļā šī skaņas mākslas izstāde ar latviskotu nosaukumu “SKAŅA” tika atklāta Austrijas mediju mākslas centrā – Lincā, galerijā un rezidenču centrā Atelierhaus Salzamt, kur mēnesi pirms izstādes atvēršanas viesojās un strādāja mediju māksliniece, jauno mediju mākslas doktorantūras studente un docētāja Paula Vītola no Liepājas. Rezidences laikā viņa izstrādāja instalāciju – instrumentu, kurā skatītāju mestās ēnas rada skaņas, turpinot doktorantūras studijās iesākto sēriju “Gaismas darbi”.
Starpsugu sadarbība kultūras projektā BIOSIGNĀLI
No 25. līdz 26. augustam Berlīnē, starpdisciplinārās mākslas izpētes centrā Art Laboratory Berlin norisinājās arī starptautiskās sadarbības projekta “Biosignāli” noslēdzošais simpozijs, kurā piedalījās arī jauno mediju mākslas docētāja, skaņas māksliniece Krista Dintere. Simpozijā Berlīnē māksliniece prezentēja mākslas projektu “Purva radio”, ko viņa izstrādājusi kopā ar studentiem jauno mediju mākslas bakalaura studiju programas modulī “Signāli un sistēmas skaņas mākslā”, pašrocīgi izgatavojot zemūdens mikrofonus un ierakstot skaņu pasauli purva ekosistēmā, lai klausītāju iepazīstinātu ar dzīvību viņam fiziski nepieejamā vidē. Kopā ar simpozija dalībniekiem MPLab pārstāve apsprieda tālāku sadarbību biosignālu mākslinieciskā izpētē.
Projekts BioSignals bija dabas naratīvu un dabas datu straumēšanas, un skaņas mākslas pasākumu sērija 2018. gada garumā – plaforma, kurā sadarboties cilvēciskiem un necilvēciskiem kultūras aģentiem. Projekta mākslinieciskais mērķis bija caur mākslas praksi pētīt biosemiotiku un enerģiju kā mediju un komunikāciju. Projekta rezultāti būs aplūkojami festivālā PIXELACHE 2019. gada maija nogalē.
BioSignals koordinē skotu/somu mākslas pasākumu producents Endrjū Patersons (Andrew Grif Paterson), pārstāvot mākslas un aktīvisma platformu PIXELACHE. Šī Ziemeļvalstu kutūras fonda atbalstītā projekta partneri ir Pixeache, MPLab, festivāls Skaņas dienas Liepājā, starpdisciplinārais Maalabor projekta mākslas un dabas festivāls Toortuumik Virtsu, Igaunijā, Art Laboratory Berlin, somu–ekvadoriešu interneta radio Parasite Radio, kā arī individuāli mākslinieki no Igaunijas, Somijas, Dānijas, Latvijas, Zviedrijas, Vācijas un Dienvidamerikas.
Izstādē “Objekti atspulgā atrodas tuvāk, nekā šķiet” RIXC galerijā Rīgā augustā jauno mediju mākslas 3. kursa studentu grupa skatītājiem piedāvāja izbaudīt pašu konstruētās VR vides (tālāk attīstītus studiju moduļa “3D interaktīvajiem medijiem” noslēguma darbus), kurās varēja ieskatīties distopiskās nākotnes ainās, kur skābeklis pieejams tikai mākslīgās oāzēs (Paula Ostupe “Soluion”), tehnoloģija reproducē cilvēkus, nevis otrādi (Kaspars Lēvalds “human+”), un fiziskā realitāte pilnībā saplūdusi ar virtuālo (Justīne Grīnberga “Sub Rosa”). VR tehnoloģiskās priekšrocības skatājam ļauj ne tikai vizuāli iepazīties ar mākslinieka vīziju, bet arī fiziski izjust esību tajā, piemēram, pēcnāves ceļojumu Ievas Vīknes darbā “Transition II”. Izstādē piedalījās arī Līga Vēliņa un Māris Dejus.
28. septembrī Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes (HMZF) galerijā JMM studenti un fakultātes docētāji tika aicināti uz LiepU emeritētās profesores, MPLab un JMM dibinātājas Aijas Druvaskalnes-Urdzes 55. dzimšanas dienas piemiņas pasākumu, ko māksliniece būtu atzīmējusi 2018. gada septembrī, un viņas gleznu izstādes atklāšanu.
Universitātē, kur studējošie uzturas vien dažus gadus, atmiņas par vien 10 gadus veco studiju programmas izcelsmi blāv strauji. Godinot Aijas Druvaskalnes-Urdzes iniciatīvu un darbu, kura rezultātā Lavijā daudzi jaunie mākslinieki ir atraduši aicinājumu un izteiksmes līdzekļus, par kuriem līdz studijām JMM pat nebija zinājuši, HMZF dekāne Zanda Gūtmane un MPLab kolektīvs pulcēja emeritētās profesores bijušos studentus, draugus un kolēģus dalīties atmiņās par mākslinieces, docētājas un uzņēmīgās studiju programmas un fakultātes vadītājas devumu universitātei un sabiedrībai.
Aijas Druvaskalnes-Urdzes bijušais students, skaņas mākslinieks Artis Kuprišs lika viesiem atplaukt smaidā ar stāstiem par studiju laiku, kuros atklājās Aijas pedagoģiskais talants asprātīgi un taisnīgi kritizēt studentu darbu, radot viņos iekšēju motivāciju parādīt savu labāko sniegumu. Dekāne Zanda Gūtmane pateicās Aijai Druvaskalnei-Urdzei par iedrošinājumu nebaidīties aizsākt lielus, inovatīvus projektus, tādus kā rakstniecības studiju programmas izveide. Bet māksliniece un Aijas kolēģe Dzintra Vīriņa komentēja Aijas Druvaskalnes-Urdzes mākslinieciskās darbības kvalitātes un atklāja studentiem nebūt ne taisno ceļu, pa kuru māksliniece līdz tām nonāca, motivējot studentus nenokārt degunu pie pirmajām neveiksmēm.
Aija Druvaskalne-Urdze ir atstājusi bagātīgu mantojumu, un tā atceres pasākums lika apzināties jauno mediju mākslas kopienas sākotnējās vērtības un turpināt iesākto kursu, nebaidoties būt pirmajiem, meklējot domubiedrus visur pasaulē un palīdzot atrast un atbalstīt katra studenta un komandas locekļa individuālos talantus, kas atgriežas atpakaļ ar neiedomājamu uzviju.
Zinātnieku nakts apmeklētājiem LiepU MPLab projektu vadītāja Maija Demitere sagādāja iespēju izzināt mākslas kā pētniecības darba metodes, 28. septembrī Mākslas pētījumu laboratorijā veidojot ekspozīciju no mākslas darbiem, kuru veidošanā izmantota kāda no populārākajām nozares pētniecības metodēm – eksperiments, arhīvs un autoetnogrāfija. Izstādē piedalījās Pēters Riekstiņš, Krista Dintere, Diana Mikanova, Paula Ostupe, Gustavs Lociks, Kaspars Jaudzems, Līga Vēliņa, Undīne Celitāne, Sintija Plāce, Ieva Vīksne ar projekta OPEN LAB rezultātiem.
Savukārt jauno mediju mākslas docētājs Jānis Jankevics darbojās kā ekspozīcijas “Mīmikrija” kurators LU Bioloģijas institūtā Salaspilī. Bioloģijas kontekstā jēdziens mīmikrija apzīmē parādību, kad viena suga gūst priekšrocības, ārēji līdzinoties citai sugai vai nedzīvam objektam. Vārda izcelsme meklējama grieķu valodas vārdā “mimetikos”, kas tulkojumā nozīmē “imitējošs”. Imitēšana nav tikai daļa no dabas procesiem, bet arī neatņemama mākslas sastāvdaļa. Izstādē varēja aplūkot vairākus jauno mediju mākslas darbus, kuros mākslinieki mēģinājuši imitēt un atveidot dažādas dabas parādības. Rasma Kroģere savā darbā “Digimuts” veidojusi virtuālu “organismu” evolūciju, ja dabiskās atlases filtra vietā būtu cilvēku estētiskā gaume. Kristas Dinteres vadībā binaurālās skaņas tehnikā radītās kompozīcijas centās apmānīt apmeklētāju uzveri – aizverot acis pēkšņi liekās, ka esi nonācis dinamiskā skaņu pasaulē, kur katru skaņu šķietami vari aizsniegt ar rokas stiepienu. Bet Māris Dejus un Paula Ostupe alternatīvas pasaules vīzijas skatītājam ļāva izjust virtuālajā realitātē.
2018. gada novembrī vienlaikus ar Latvijas valsts simtgadi desmito gadadienu piedzīvoja starptautiskais jauno mediju mākslas festivāls iWeek, ko 2009. gadā aizsāka mediju māksliniece Anna Trapenciere, ar ERASMUS+ atbalsu organizējot satikšanās nedēļas LiepU MPLab partneraugstskolu studentiem un docētājiem, kurās apmainīties ar idejām un papildināt savas tehniskās prasmes, kā arī – ar VKKF atbalstu – izstādes, kas ar jauno mediju mākslu iepazīstinātu liepājniekus.
Pašlaik iWeek kūrē JMM doktorantūras studente Maija Demitere un elektroniskās mākslas un mediju centrs E-Lab sadarbībā ar MPLab. 2018. gada internacionālās jauno mediju mākslas nedēļas tēma saistībā bija UPDATE, aicinot apdomāt, kādi atjauninājumi nepieciešami esošajām tehniskajām, sociālajām, ekonomiskājām, politiskajām u.c. sistēmām. iWeek: UPDATE programmā bija iekļauta Lavijas un ārvalstu doktorantūras studentu konference, Atvērtā ideju telpa un tīklošanas pasākums, performanču vakars kultūrvietā “Kursas putni”, 2 izstādes un 5 radošās darbnīcas par radio mākslu (Jan Glöckner, DE), paplašināto kino (Arturas Bukauskas, LT), imersīviem skaņas ierakstiem (Artis Kuprišs, Māris Dejus, LV), 360° īsfilmām (Avikk Parkour) un 3D pointcloud lāzerskenēšanas tehnoloģiju radīto spocīgo estētiku (Žilvinas Lilas, DE) ārzemju un latviešu mediju mākslinieku vadībā. Paulas Vītolas asprātīgās skaņrades instalācijas guva lielu popularitāti iWeek: UPDATE bērnu dienā un performanču vakarā. Pirmoreiz festivāla programmā tika iekļautas mini darbnīcas, kurās mākslinieki Jans Georgs Glokners un Jākobs Remins (Jacob Remin) prezentēja savu radošo darbību un dalījās savās prasmēs. Vācu mākslinieks Jans Georgs Glokners izveidojis bioreakoru – līdzīgu tam, kādu izmanto Starptautiskajā Kosmosa stacijā, – kurā viņš audzē sēnes, un pēta enerģijas un resursu apmaiņu kā komunikācijas formu starp dažādām sugām. Bet inženiera izglītību ieguvušais beļģu mākslinieks Jākobs Remins veido instalācijas, kurās pauž kritiku par varas attiecībām, kas tiek veidotas un uzturētas ar tehnoloģiju palīdzību.
Festivāls tapis ar VKKF un RIXC jauno mediju kultūras un rezidenču centra, kā arī skaņu studijas Dirty Deal Audio (DDA) atbalstu. 2018. gadā norisinājās pēdējais festivāls iWeek, un tas atjauninās formātu un nosaukumu, un turpmāk jauno mediju nedēļa Liepājā būs atpazīstama kā UPDATE.
2018. gadā MPLab ciešā sadarbībā ar Dirty Deal Audio (turpmāk – DDA) cenšas attīstīt VR un 3D imersīvās skaņas industriju Liepājā. Topošo darbinieku izglītošana ir pirmais solis ceļā uz tehnoloģiski sarežģītu produktu izstrādi. Tādēļ LiepU MPLab ar ERASMUS+ atbalstu organizēja radošo darbnīcu JMM studentiem un docētājiem skaņas telpiskošanā ar Ambisonics, kurā aicināja piedalīties arī skaņu studiju darbiniekus un skaņas māksliniekus. Darbnīcu vadīja Viļņas Mūzikas un Teātra akadēmijas profesors Mantauts Krukausks (Mantautas Krukauskas). To tehniski, materiāli un informatīvi palīdzēja organizēt Dirty Deal Audio (DDA) un materiāli atbalstīja TechHub Riga un Rīgas Inovāciju grupa.