2017

LiepU Zinātnes un radošuma nedēļas laikā no 23. līdz 31. martam jauno mediju mākslas 2. kursa studenti izgāja no savām darba telpām Kūrmājas prospektā, piepildot LiepU glavenās ēkas foajē ar digitālās mākslas darbiem izstādē “Simulakri”, kurā skatītāji varēja izpētīt un rotaļāties ar studentu (Antona Konstantinova, Ingeborgas Skroderēnas, Rasmas Kroģeres, Māra Dejus) interaktīvajām instalācijām, kas veidotas digālajā 3D vidē, vizualizējot dažādus netveramus datus, kā kustības trajektoriju, vai skolas laikā nopelnītās atzīmes, kā arī baudīt dokumentālās un eksperimentālās īsfilmas studiju programmas “Jauno mediju māksla” arhīva.

Maijā – Muzeju nakts un “Skaņas dienu” laikā – jauno mediju mākslas studenti un mākslinieki pievērsās skaņas mākslas izpētei. Muzeju nakts laikā 20. maijā Mākslas pētījumu laboratorijas durvis bija atvērtas ieejai „Laiktelpā” – audiovizuālā izstādē, kurā apmeklētāji varēja izjust skaņu telpiski, izstaigājot jauno mediju mākslinieku veidotos audio celiņus, gaismas takas un izjūtot skaņas kompozīciju izmaiņas atkarībā no klausītāja kustības telpā. Šīs izstādes veidošanas procesā jauno mediju mākslinieki paplašināja apvārsni, darbu izstrādē iesaistot arī Liepājas Universitātes maģistra programmas “Rakstniecība” studentus – mākslinieces Maija Demitere un Krista Dintere pagalmā pie MPLab izveidoja brīvdabas skaņas instalāciju, kurā varēja atklāt rakstniecības studentu prozas darbu lasījumus, Savukārt jauno mediju mākslas studentes Ieva Vīksne un Rasma Kroģere bija piepildījušas MPLab telpas ar pašu veidojām gaismas un video instalācijām, pārvēršot to  par maģisku, imersīvu, interaktīvu vidi.

Bet tikmēr Rīgā, Muzeju nakts pasākumā RIXC galerijā 1, jauno mediju mākslas studenti Artūrs Šēnfelds un Ennija Kudrēviča apmeklētājiem piedāvāja izpētīt pašu veidotās virtualās realitātes telpas – ko studenti bija veidojuši pirmo gadu realizētajā LiepU brīvās izvēles studiju modulī “Spēle un interaktivitāte mākslā” docētāja un radošā programmētāja Kristapa Bitera vadībā.

Izstādes apmeklētāja bauda Ennijas Kudrēvičas skaņas mākslas darbu

No 24. līdz 28. maijam Liepājā – MPLab un koncertzālē 18.23 Liepājas Tipogrāfijas ēkā – norisinājās jau 5. internacionālais skaņas mākslas un izglītības festivāls “Skaņas dienas”, ko organizēja Elektroniskās un mediju mākslas centra E-LAB producente Paula Vītola. Festivāls Liepājā pulcēja māksliniekus, mūziķus un pētniekus no Latvijas, Vācijas, Nīderlandes un Kanādas, kuri sniedza performances divos elektroniskās un eksperimentālās mūzikas koncertvakaros, kā arī dalījās zināšanās ar studentiem no Latvijas, Beļģijas un Nīderlandes. Šons Pinčbeks (Shawn Pinchbeck) studentus iepazīstināja ar interaktīvām elektroniskās skaņrades sistēmām, izmantojot dažādus elektroniskos sensorus, Korne de Volfa (Corné  de Wolf) darbnīcā “Sēņošana” tika veikti lauka ieraksti un to pārstrāde audio kompozīcijās, bet Hanss Kohs (Hans Koch) kopā ar studentiem pētīja tipogrāfijā pamesto objektu rezonanci, izveidojot performatīvu objektu skaņas instalāciju. Sevišķi populāra bija latviešu elektroniskās mūzikas pioniera Mārča Grīnbarta radošā darbnīca, kurā studenti apguva lenšu žokeja prasmes un tehniku. Raimonds Mežaks festivāla noslēdzošās dienas seminārā arīdzan sniedza detalizētu Padomju Latvijas elektroniskās mūzikas attīstības vēsturi un sadarbību starp Rietumu diskžokejiem un Austrumu bloka kasešu žokejiem mākslinieciskās izpausmes brīvības veicināšanā 20.gs. 80. gados.

Mārča Grīnbārta lenšu DJ darbnīca. Foto: Maija Demitere

Savukārt jauno mediju mākslas studenti Paula Dille, Ennija Kudrēviča, Antons Konstantinovs, Artūrs Šēnfelds, Māris Dejus, Gustavs Lociks, Rasma Kroģere, Alīna Palēja, Kārlis Rinkevičs, Miko Lipieinens (Mikko Lipiäinen), Kaspars Endols un Ingeboga Skroderēna bija sagatavojuši skaņas mākslas darbu izstādi – pētot gan noteiktiem materiāliem piemītošo skaņu, gan audio digitālās transkodēšanas procesu, bērnības skaņas ierakstu un atmiņu nodilumu un remiksu, ko veic laiks, kā arī citus interesantus, skaniskus fenomenus. Daudzi no šiem darbiem atkārtoti tika izstādīti arī Rīgā, Paulas Vītolas kūrētajā izstādē “Jaunās skaņas dienas” RIXC galerijā 2 no 27. jūlijam līdz 2. septembrim.
Starptautisks sadarbības projekts, kas veidojies festivāla “Skaņas dienas” laikā, uzstājas tā noslēguma koncertā. Foto: Maija Demitere

Jūnijā veikto jauno mediju mākslas studentu moduļu un studiju gala darbus raksturo vārds “vide” – skatītājiem sniedzot ne vien mākslas baudījumu, bet arī izvedot ekskursijā pa neierastām telpām. Jau daudzkārt pieminētie, talantīgie 2. kursa studenti kopā ar moduļa pasniedzējiem Pēteri Riekstiņu un Kristapu Biteru 17. jūnijā organizēja pirmo MPLab “Spēļu dienu”, interesentus iepazīstinot ar mākslas spēles jēdzienu un ļaujot iepazīt pašu veidotās telpas virtuālajā realitātē. Video moduļa noslēguma darbus 1. un 2. kursa studenti prezentēja uznirstošajā jeb pop-up izstādē “Video Tech” no 21. līdz 22. jūnijam bijušajā Liepājas tehnikuma ēkā, plašās telpas padarot par audiovizuāliem pārsteigumiem pilnu labirintu. Taču nozīmīgāko jauno mediju mākslas ekspansiju Liepājas pilsētvidē veica bakalaura un maģistra programmu š.g. absolventi (Uldis Hasners, Milda Ziemane, Arina Možzerikova, Grēte Grīviņa, Kintija Simute, Matīss Ločmelis, Kārlis Volkovskis, Rolands Vilcāns, Anna Priedola un Ģirts Edvarts Stepiņš), veidojot mākslas darbu izstādi “Miglājs” Karostas ūdenstornī, liepājniekiem un pilsētas viesiem no 14. līdz 18. jūnijam atverot ikdienā slēgtās telpas.

Apmeklētāji vērtē Ulda Hasnera skaņas instalāciju “Zemestrīce. Foto: Maija Demitere

Pēc savas uzbūves ūdenstornis ir t.s. baltā kuba galerija vairākos stāvos, ar tam piemītošu savdabīgu akustiku un labu apgaismojumu, kā dēļ tas sevišķi piemērots mākslas eksponēšanai. Jauno mākslinieku izlolotā formāta “jauno mediju māksla tradīcijām bagātā vidē” veiksmīgumu apliecināja izstādes popularitāte – par spīti nomaļajai atrašanās vietai izstādi apmeklēja vairāki simti cilvēku, un īpaši apmeklēti bija atklāšanas pasākums un nakts ekskursija izstādē, kurā jauno mediju studenti, izstādes dalībnieki uzstājās arī ar elektroniskās mūzikas performancēm.

Saturiski izstādes darbos tika pētīti dažādas pašlaik aktuālas, bet daudziem neizprotamas,  “miglainas” parādības – tādas kā datu veidotās struktūras, virtuālā telpa, mentālie traucējumi, dzimuma identitāte, kā arī vairs nenosakāmās robežas starp dabu un kultūru. Izpētes rezultātus mākslinieki skatītājam pasniedza ne vien konceptuāli, bet arī tieši un jutekliski uztveramā formā – kā audiovizuālus mākslas darbus.

Bet apmeklētākais jauno mediju mākslas notikums Liepājā 2017. gadā bija LiepU MPLab telpās izveidojušos elektroniskās mūzikas apvienību un individuālo mākslinieku – Ulda Hasnera, Artūra Kalvāna un Reiņa Naļivako (VOID), Kristapa Bitera un Arta Kupriša (Rasmas Kroģeres vizualizācijas) multimediālais koncerts koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājas mākslas foruma laikā 4. augustā: koncerts bija pilnībā izpārdots, un MPLab darbiniekus neilgi pirms tā sākuma priecēja saņemtie zvani par iespēju tikt jauno mediju mākslinieku koncertā par blatu.

2017. gada 1. septembrī Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas studiju programmai apritēja desmit gadu. Šīs dekādes laikā studiju programma izaugusi līdz pat doktora līmenim, un absolventi kļuvuši par patstāvīgiem māksliniekiem, pētniekiem un docētājiem, kas parāda, ka studiju programma ir ilgtspējīga. Jauno mediju māksla vienmēr iekļāvusi pašu jaunāko mediju izpēti radošajā darbā, un arī pēc desmit gadiem ir priekšgājēji jomā – 2017. gadā pirmie Latvijā aktīvi pievēršoties imersīvo mediju izmantošanai mākslā.

Laikmetīgās kultūras forums “Baltā nakts” 09.09.

Kā ik gadu, MPLab pētniece un jauno mediju mākslas doktorantūras studente Signe Pucena rīkoja rezidenču centra SERDE sezonas noslēguma simpoziju “Āboļošana”, kurā 2017. gadā piedalījās mākslinieks Barts Vandeputs (Bart Vandeput, BE/FI) ar “Smadzeņu lasīšanas” darbnīcu, un kā viņa asistentes “Āboļošanā” piedalījās arī jauno mediju mākslas baklaura studentes.

Savukārt Rīgā jauno mediju kultūras centrs RIXC, ko vada LiepU profesore Rasa Šmite “Baltajā naktī” atklāja pat divas izstādes RIXC galerijās: Rasas un Raita Šmitu “Mikropasauļu svārstības” Lenču ielā 2 un Liepājas mākslinieku apvienības “Trihars” izstādi “data.logs” 11. novembra krastmalā 35. Savdabīgo izstādes nosaukumu skaidro mākslinieki: “angļu valodas vārds “datalogging” apzīmē informācijas vākšanas un uzglabāšanas procesu garākā laika periodā, lai analizētu specifiskus notikumus, trendus un sistēmas. Izstādes nosaukums “data.logs” izvēlēts vieglās vārdu spēles dēļ. Datalogi (datu logi) ir jauni veidi, kādos mākslinieki piedāvā apmeklētājam palūkoties uz apkārtējo pasauli. Paši mākslinieki šajā brīdī darbojas kā datalogi – neesošas profesijas pārstāvji, kas nodarbojas ar datu arhīvu radīšanu, pētīšanu, izrādīšanu.” Rihards Vītols bija izveidojis Brazīlijas džungļu elektronisko alanogu, atskaņojot ūdens kustību koku stumbros; Kristaps Biters bija apmācījis mākslīgo internetu savas digitālās, dzīvo imitējošās, kopijas izveidošanai, bet Pēters Riekstiņš pētīja savas kustības digitālajā telpā, reģistrējot katru klikšķi, ko viņš veic, strādājot ar datoru, tādējādi veidojot pastāvīgā attīstībā esošu, grafisku attēlu.

Pētera Riesktiņa interaktīvā digitālā grafika, kas pēta autora kustību digitālajā telpā data.logs (2017). Foto – Kristīne Madjare, no RIXC arhīva

“Zinātnieku nakts” 29.09.

Arī ikgadējā nacionālā mēroga kustībā “Zinātnieku nakts” LiepU JMM studenti un absolventi piedalījās ar vairākām aktivitātēm: multimediālu ekspozīciju “Sajūtu sekcija” LiepU Mākslas pētījumu laboratorijā (MPLab) un izstādi “Datu tulki” Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā Salaspilī.

Anna Priedola, Maija Demitere un Ieva Vīksne Liepājā analizēja cilvēka bioemocionālo anatomiju, izmantojot mūsienu digitālās tehnoloģijas, un šo māksliniecisko eksperimentu rezultātus apkopoja ekspozīcijā “Sajūtu sekcija” LiepU MPLab telpās. Izstādē tika padziļināti pētīti mākslas izteiksmes līdzekļi, kas iedarbojas uz cilvēka ķermeni un sajūtām – kā ASMR audio, smarža, cilvēka ķermeni padziļināti attēlojoši materiāli u.tml. Noskaņas veidošanai tika izmantoti audio materiāli no JMM studentu un absolventu Gustava Locika, Reiņa Naļivaiko un Ulda Hasnera daiļrades, piemēram, R. Naļivaiko “Parazīti”.

Ekspozīcijas “Sajūtu sekcija” darbi” – Anna Priedola “Nejūtība nav iespējama” uz tējas sēnes video ekrāna un Ievas Vīksnes interaktīvā hologramma

Savukārt Salaspils LU Bioloģijas institūtā izstādi “Datu tulki” kūrēja jauno mediju mākslas absolvents un docētājs Jānis Jankevics, ekspozīcijā apkopojot jauno mediju mākslas absolventu Guntas Dombrovskas, Māras Vulfas, Ulda Hasnera diplomdarbus, kuros mākslinieki materiālā formā ietērpj digitālu informāciju, ļaujot skatītājam sadzirdēt un saskatīt laikā un telpā attālinātus notikumus, kā 2004. Gada zemestrīci Kaļiņingradā, un pat savu smadzeņu darbību konkrētajā brīdī.

BAFTA īsfilmu un animāciju seanss MPLab 24.10.

24. oktobra vakarā organizācija “Short Riga” – Rīgas internacionālā filmu festivāla Riga IFF organizatori – ar Britu padomes Latvijā un MPLab atbalstu MPLab telpās rīkoja BAFTA (Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas balvas) labāko īsfilmu un animāciju izlases bezmaksas seansu ikvienam interesentam, ko aktīvi izmantoja jauno mediju mākslas un citu Liepājas Universitātes programmu studenti.

Starptautiskais jauno mediju mākslas festivāls “iWeek” 13. – 18.11.

Jau 9. reizi LiepU MPLab, ciešā sadarbībā ar elektroniskās mākslas centru E-LAB un šoreiz arī Liepājas Kultūras pārvaldi un Eiropas Savienības Radošās Eiropas programmas ietvaros realizēto projektu “CHIC – kultūras hibridizācija kopienās”, organizēja jauno mediju mākslas festivālu “iWeek”, šogad ar saukli « Fast Forward » – tulkojot no anļu valodas – “strauji uz priekšu”. Tas ir arī tehnisks termins, kas apzīmē filmas patīšanu uz priekšu lenšu magnetofonos – tehnoloģija ir praktiski izmirusi, bet atstājusi paliekošas pēdas kultūrā un valodā. Anna Priedolas festivāla ietvaros kūrētajā izstādē ar nosaukumu « Fast Forward » skatītājs varēja iepazīt straujā attīstībā esošo, kapitālisma kurbulēto, tehnikas tendenču arheoloģiju, izpētot jauno mediju Pētera Riekstiņa, Kaspera Svalgārda (Casper Svalgaard), Ulda  Hasnera, Annas Priedolas un Andreja Poikāna mākslas darbus, kuros atainota valodas kā tehnoloģijas, bezpilota lidaparātu, digitālo datu saglabāšanas, mākslīgā intelekta mitoloģijas un ģeneratīvā attēla autorības problemātika.

Casper Swalgaard bezpilota lidaparātu urbānās novērošanas darbs. Foto: Anna Priedola

“iWeek” laikā studenti no Latvijas (LiepU un RISEBA), Nīderlandes, Apvienotās Karalistes u.c. valstīm varēja apmeklēt kādu no piecām radošajām darbnīcām: Henrika Dunkera (Henrik Dunker, FI) studijas fotogrāfijas darbnīcu, Kristas Dinteres (LV) binaurālās skaņas ierakstu un kompozīciju darbnīcu, Stīvena   Fišera (Stephen Fisher) un Klaiva Makārtija (Clive McCarthy, UK)  “Imersīvās ainas”, Marijas Ri Širotsuki un Paulas Vītolas 360° video darbnīcu vai Adri Šokera (Adri Schokker, NL) “Virtuālās fotogrāfiskās dzīles”, kurā studenti apguva 3D skenēšanas tehniku. Darbnīcu rezultātā studenti izveidoja paplašinātās realitātes (AR) aplikāciju, reflektējot par Brexit problemātiku, vairākas binaurālas, skaniski imersīvas kompozīcijas, dokumentālu fotogrāfiju sērijas, divas 360° video performances un trīs virtuālas vides. Radošo darbnīcu, bērnu dienas, semināru un diskusiju veiksmīgu darbību nodrošināja “iWeek” producente Maija Demitere.

Festivāla ietvaros norisinājās arī Atjaunojamo nākotņu (Renewable Futures) tīkla seminārs 13. novembrī, kurā ārzemju pētnieki un mediju mākslinieki prezentēja savu radošo darbību un organizāciju, kurās darbojas pieredzi un aktivitātes. Bet jauno mediju mākslas nedēļas noslēgumā norisinājās konference un ekspertu diskusija par tēmu “Radošās industrijas un jauno mediju loma tajās”, kurā piedalījās starptautiskā mākslas festivāla producents Endrjū G. Patersons (Andrew G. Paterson, FI/SCO), Liepājas Radošo industriju klastera vadītājs Atis Egliņš-Eglītis, Dirty Deal Audio producents Kristaps Puķītis, elektroniskās mākslas un mediju centra E-LAB priekšsēde Paula Vītola un franču dizainere Veronika Pupārda (Véronique Poupard), dalīšanās ekonomikas platformas “CHIC – kultūras hibridizācija kopienās” organizatore. Visi diskusijas dalībnieki atbalstīja straujo kultūras un tehnoloģiju izaugsmi un inovācijas, ko sekmē dalīšanās un brīvpieejas datu, modeļu un mākslas darbu kultūra digitālajā laikmetā, tomēr viņi atzīmēja, ka augstu kvalitāti radošajās industrijās tomēr joprojām nodrošina tikai labi apmaksāts profesionāls darbs.

“iWeek: Fast Forward” rezultātu izstāde un ģimenes diena, un CHIC projekta prezentācija. Foto: Maija Demitere

Ģimenes dienas laikā norisinājās projekta “CHIC – kultūras hibridizācija kopienās” (kura dalībnieks ir arī Liepājas pašvaldība) noslēdzošā radošā linotipijas darbnīca, ko organizēja Liepājas Kultūras pārvalde sadarbībā ar E-Lab, MPLab un Maiju Demiteri, un vadīja dizaneres no Francijas Perīna Dorina (Perrine Dorin) un Veronika Pupārda (Véronique Poupard). “iWeek” ģimenes dienas apmeklētāji varēja apdrukāt iepirkumu maisiņus ar pašu veidotām linogriezuma klišejām, vai arī apgleznot tos ar auduma krāsām. Kamēr paša veidotais masiņš žūst, apmeklētāji varēja iepazīties ar “iWeek” darbnīcu rezultātu izstādi, projekta “CHIC” četru iepriekšējo radošo darbnīcu rezultātu izstādi, kā arī izstādi « Fast Forward » (un tāda paša nosaukuma jauno mediju mākslas studentu izdotu zīnu; redaktores – Ieva Vīksne, Justīne Grīnberga).

« Fast Forward » studentu zīns. Foto: Anna Priedola

Eiropas Komisijas programmas “Radošā Eiropa” projekts “CHIC – kopēja kultūras hibridizācija” plašākā mērā skar sabiedrības iesaisti, kas vērsts koplietošanas (dalīšanās) ekonomikas virzienā. Projekta partneri (no Beļģijas, Francijas, Itālijas, Spānijas un Latvijas) veido jaunu digitālu sadarbības modeli, kas, kā iecerēts, nodrošinās jaunu potenciālu zināšanu un prasmju apmaiņām. Platforma CHIC nodrošina intersentiem dalīties ar prasmēm un zināšanām radošajās darbnīcās. Partneri koplieto darbnīcās gūto pieredzi, izmantojot vietni github.com.

Projektā notikušas 5 darbnīcas, no tām 2016. un 2017. gadā trīs mobilitātēs devušies arī liepājnieki, jauno mediju mākslas studenti un absolventi – Reinis Anziķis (Barselona), Gustavs Lociks (Seintdenī), Māris Dejus (Roma), un noslēdzošā darbnīca norisinājās Liepājā, “iWeek” ģimenes dienas ietvaros.

Open Lab 25. – 27.11.

Ar diskusiju “Ķermeņa augmentēšana” jauno mediju mākslas festivāla “iWeek: Fast Forward” laikā tika atklāts mākslas un izglītības projekts Open Lab – diskusiju un mākslas darbnīcu cikls Liepājā, kas paredzēts jaunajiem māksliniekiem un citiem interesentiem – lai pieredzējušu mentoru vadībā padziļināti izpētītu kādu globāli aktuālu tēmu caur mākslas praksi. Projekta idejas autore un producente ir JMM 2. kursa studente Ieva Vīksne, LiepU Senāta stipendiāte, kas projektu realizē ciešā sadarbībā ar E-LAB un MPLab. Jāizsaka atzinība Ievai Vīksnei par uzņēmību veidot ārpusstudiju mākslas aktivitātes studentiem un interesentiem, piesaistot lieliskus, Latvijā un ārzemēs atzītus māksliniekus kā mentorus un papildinot JMM studijās gūstamo zināšanu un prasmju daudzveidību. Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūras kapitāla fonds.

2017. gada rudenī projektā Open Lab tika pētīta pašlaik aktuālā un izaicinošā parādība – ķermeņa augmentācija jeb papildināšana ar dažādiem tehnoloģiskiem un bioloģiski modificētiem rīkiem, lai iegūtu papildu spējas.  Diskusijā ķermeņa augmentācijas iespējas un draudus iztirzāja mediju pētnieki Ilva Skulte un Normunds Kozlovs, kā arī interaktīvo tehnoloģiju eksperti Stīvens Fišers un Klaivs Makārtijs no Linkolnas Universitātes Apvienotajā Karalistē. Diskusiju moderēja LiepU JMM doktorantūras studente Maija Demitere. Spraigā un aizraujošā diskusija bija biezi apmeklēta un jautājumi un komentāri no zāles nespēja rimties, kas apliecina pasākuma sociālo vērtību – sabiedrību satrauc inovatīvu tehnoloģiju iespējamās sekas un darbības principi, un ir nepieciešamas diskusiju telpas, kurās uzdot neērtus, asprātīgus un arī muļķīgus, taču cilvēcīgus jautājumus zinošiem un pieredzējušiem dažādu jomu ekspertiem.

Diskusijā gūtās atklāsmes un iespaidus Open Lab dalībnieki varēja ietērpt mākslas darba formā, kuru viņi attīstīja nedēļas nogales radošajā darbnīcā mentoru – Ginta Gabrāna, Gundegas Evelones un Kristapa Bitera – vadībā. Radošajā darbnīcā “Augmentētais ķermenis” tika izveidoti vairāki prototipi utopiskiem un arī ironiskiem ķermeņa augmentēšanas produktiem, kas tika eksponēti izstādē LiepU HMZF galerijā.

Justīne Grīnberga, Uldis Hasners. Spekulatīvs ķermeņa paplašināšanas produkts “EyeBorg”. Foto: Maija Demitere

Ziemeļvalstu dienas Liepājā: Norvēģijas vēstnieka vizīte MPLab 07.12.

Ziemeļvalstu dienu Liepājā ietvaros LiepU MPLab apmeklēja Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens (Steiner Egil Hagen), novērtējot Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalsta JMM izglītības izveidošanai un attīstīšanai Liepājā (projekti LV0063 un LV0086) izlietojumu. Skandināvu egalitārās vērtības atbalstošais vēstnieks kopā ar JMM studentiem vizītes laikā noskatījās arī norvēģu dokumentālo filmu “Drošsirži”, kura attēlo Breivīka teroraktā izdzīvojušo jauniešu dzīvesstāstus un politiskos uzskatus un darbību, kā arī JMM absolventu Maijas Demiteres, Paulas Vītolas un Pētera Riekstiņa bakalaura studiju laikā veidoto īsfilmu “Homobija” par attieksmi pret homoseksualitāti Liepājā, un pēc tam apsprieda jauniešu sociālos izaicinājumus Latvijā un Norvēģijā. https://youtu.be/ts6-pGCyyoo 

MPLab darbinieki vēstniekam prezentēja labākos apbsolventu darbus ne vien ierastajā interneta arhīva formā, bet arī izstādē « Fast Forward » turpat HMZF galerijā, un vēstnieks izteica pateicību par notikumiem piepildīto vizīti un gandarījumu par Norvēģijas finanšu atbalsta produktīvu izlietojumu JMM izglītības veicināšanā, kas attīsta tādas vērtības kā vienlīdzība, atvērtība, sadarbība, radošums un ilgtspējība. Vēstnieks gan novēlēja JMM studentiem un pētniekiem biežāk iziet ārpus MPLab telpām un uzrunāt sabiedrību, lai dalītos ar šīm vērtībām.

Paulas Vītolas personālizstāde “Gaismas darbi” RIXC galerijā 07.12.

Adventes laikā 7. decembrī jauno mediju mākslas doktorantūras studente Paula Vītola atklāja savu pirmo personālizstādi “Gaismas darbi” RIXC galerijā Rīgā, kurā apkopoti viņas doktorantūras pētījuma laikā tapušie mākslas darbi: “Gaismas tīkls” un “Saules celiņi”. Savā doktora darbā Paula Vītola pēta elektrības un – līdz ar to – zinātnes aizsākumu epizodes kultūras vēsturē, analizējot sen aizmistu un alternatīvu tehnoloģiju darbības principus, un cenšoties apgaismot arī skatītāju par šiem ikdienā klātesošajiem procesiem. “Gaismas darbi” ir mākslinieces radošie eksperimenti tehnoloģiju pasaulē, cenšoties uzlauzt, izprast un atmaskot šīs melnās kastes. Gaisma izstādes darbos izmantota gan kā fizikāla parādība, gan kā informācijas nesējs, gan kā metafora zināšanām.

Paulas Vītolas personālizstādes “Gaismas darbi” atklāšana RIXC galerijā. Foto: Kristīne Madjare, no RIXC arhīva

2016 < apakaļ / uz priekšu > 2018

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *