Kultūras un informācijas centra K@2 aktivitāšu loks paplašinās, un tajā pulcējas arī dzejnieki un literāti. Tiek izveidots Dzejnieku namiņš. Par galerijas K.Māksla? kuratori kļūst Aija Druvaskalne-Urdze. Tiek izdots periodisks kultūras izdevums K. Kultūra latviešu un krievu valodās kā pielikums laikrakstam Kurzemes Vārds, kura izdošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Laikraksta mērķis ir analizēt notikumus kultūrā Latvijas reģionos. Saistībā ar Latvijas drīzo iestāšanos Eiropas Savienībā turpinās eiropeizācijas procesu izpēte K@2 radošajā darbībā, un tiek uzsākts projekts Eurowatching, kuru vada Kristīne Briede un kurā piedalās Karostas bērni. Šajā laikā Latviju un Karostu apmeklēja aizvien vairāk tūristu no Eiropas, lai izpētītu nākamo savienības dalībvalsti, bet vietējiem bērniem bija diezgan maz iespēju ceļot un aplūkot Eiropu, tādēļ viņi vēroja un dokumentēja Eiropas ienākšanu tepat, Karostā.
Darbnīcas un aktivitātes
No 4. līdz 7. martam semināru Komūnas pēc komunisma organizē mākslas birojs Open (Kaspars Vanags un Ilze Strazdiņa (Ilze Black)) sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas centru projekta Re_public art ietvaros. Ar prezentācijām uzstājas Eiropas kultūras un mākslas teorētiķi – Cristoph Brumann (DE), Gini Mueller (AT), Simon Sheikh (DK), mākslinieku apvienība Undīne Jūrmalā, K@2 no Liepājas, Nekac Kuldīgā, arī agrākā padomjlaika hipiju samizdata Jasnaja Poļana veidotāji, kā arī Dachniki no Sanktpēterburgas (RU).
No 11. – 14. martam K@2 pārstāviji Karls Bjoršmarks, Santa Mazika, Aivis Neimanis piedalās Eiropas Kultūras fonda programmas Māksla sociālajām pārmaiņām sadarbības tīkla konference ALMOSTREAL. Konferencē tiek prezentāti The BOOK project rezultāti – tīkla ietvaros 10 neatkarīgajos kultūras centros, arī K@2, ir tapušas nelielas vienota dizaina grāmatiņas, atspoguļojot tīkla sadarbības ideju.
No 6. – 10. maijam Liepājas Pedagoģijas akadēmijas grafikas dizaina studente un K@2 radošo darbnīcu dalībniece, jaunā māksliniece Mairita Jonikāne Brēmenes mākslas universitātes rīkotajā starptautiskajā filmu festivālā Meaning of Moving iegūst 2. vietu.
29. maijā vienlaikus ar eksperimentālā jauniešu kino festivālu 2 Annas Karostā norisinās arī Liepājas pilsētas Domes Attīstības pārvaldes organizētie multukulturālie svētki Es kā … Karostā. Tajā sabalsojās gan tradicionālās mākslas pārstāvju, gan mediju mākslinieku balsis – Roberts Gobziņš ar suitu sievām, slāvu folkloras ansamblis Voļņica, mediju mākslinieks Endrjū Patersons (Andrew Paterson, SCO/FI) u.c.
Vasaras saulgriežu svinību laikā – 23. jūnijā – tiek atklāta mobilā Ponijpirts – Kanādā dzīvojošā interaktīvo audiovizuālo sistēmu izstrādātāja Kārļa Kalniņa mākslinieciskais projekts – pirts vecā poniju pārvadāšanai piemērotā piekabē. Tā ir pirmā aktivitāte ESF fonda atbalstītajā projektā Inovācija integrācijā, kura partneri ir K@2 Liepājā, RIXC Rīgā un Kultūras un dizaina aģentūra Daugavpilī.
Līgo vakarā (23. jūnijā) norisinās arī 2. starptautiskā Čuguna liešanas simpozija publiskais pasākums – karstā, gailošā čuguna liešana skulptūru formās, gādājot par gaismas un uguns šovu. Simpoziju arī šogad vada Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs un tēlnieks Kārlis Alainis. Dalībnieki ir studenti un citi interesenti no ASV un Latvijas (LMA).
21. – 22. augustā Karostā norisinās starptautiskais performanču mākslas festivāls SEAS. To organizē Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar producentu grupu Intercult no Zviedrijas. Festivāls Karostas iesdzīvotājiem un viesiem piedāvā baudīt performanču mākslu – mākslinieku grupas Škart (RS) projekts Mekanica popular, BADco (CR) interaktīvo multimediju deju performanci Izdzēstie ziņojumi un režisores Baņutas Rubess brīvdabas izrādi – rituālu Glabšanās no Trojas.
Gatavojoties 2005. gada martā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, K@2 galvenajā ēkā tiek iekārtota Kandidātes zāle – telpa, kur politisko partiju kandidāti var bez maksas tikties ar vēlētājiem. Sociāli aktīvā centra K@2 dienaskārtībā bieži parādījās sociālpolitiski jautājumi. Tā kā centrs bija vietējo iedzīvotāju apmeklēta vieta, partijas vēlējās tajā izvērst savus aģitācijas pasākumus. Ekspresīvā rakstā žurnālam Studija šo ainu ieskicē Kristīne Briede un Irita Antoņēviča:
Tas bija pirms dažiem gadiem. Atkal tuvojās vēlēšanas. Uzreiz bija daudz telefona zvanu un e- pasta vēstuļu: ļaudis no partijām gribēja tikties ar ļaudīm no rajona un meklēja piemērotas telpas attiecību spodrināšanai. Mēs ilgi atgaiņājāmies – sak, nevaram vieniem dot, jo citiem jau esam atteikuši, nav pašiem skaidra personīgā politiskā stāja, ir vēlme būt ar visiem draugos utt., bet plūdi nekādi negribēja rimties… Tad mēs saņēmāmies, uzrotījām piedurknes un atvērām Karostas Kandidātes zāli.
Kandidātes zāles izmantošanas noteikumi ir š ādi: tā pieejama ikvienam politiskam spēkam sapulcēs, tikšanās reizēs ar tautu bez maksas. Ar vienu “bet”. Sapulces var notikt laikā no pirmās pēcvēlēšanu dienas līdz pusgadam pirms nākamām vēlēšanām.
[..]
Kamēr politiķi Kandidātes zāli neizmanto, tur tiek eksponēta māksla.
Oktobrī radošo darbnīcu Videoart VS Narcomania vada nīderlandiešu mākslinieks Remko Šāps, un tajā 20 jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem kopīgi veido īsfilmas par aktuālām sociālajām problēmām. Projektu atbalsta ES un un Ventspils pilsētas dome.
K.Māksla?
No 11. līdz 25. janvārim norisinās Ģirta Brumsona personālizstāde Cilvēks – PAKAļa.
5. martā tiek atklāta Teo Altenberga dokumentālā foto ekspozīcija Fridrihshofa: paradīzes eksperiments (1970–1990, AT), kam pretnostatīta tiek Ivara Grāvleja foto sērija Food not Bombs par Prāgas skvoteru rīkotajām bezmaksas maltītēm bezpajumtniekiem. Kā arī dokumenti, kas liecina par Nekac kluba Zabadaks darbību Kuldīgā.
No 5. līdz 18. aprīlim galerijā K.Māksla? norisinās Aijas Zariņas un bijušā premjerministra Einara Repšes dubultizstāde. Aijas Zariņas ekspozīcija Sarunas par mākslu un Einara Repšes gleznu skate Nepabeigtās studijas bija iecerēta kā saruna, bet izvērtās kā konfrontācija. Medijos tas tika atspoguļots šādi:
Sabiedrībai ir zināma mākslinieces Aijas Zariņas striktā nostāja mākslas un kultūras nostādnēs valstī, viņas pārliecība ir, ka valsts, tās politiķi tikai sola, bet tā arī nekādu konkrētu kultūrpolitiku neveido, nestrādā pie kultūrpolitikas zinātniskā, teorētiskā pētījuma. Izstādē apskatāmās mākslinieces lielformāta gleznas arī konkrēti atklāj šo absurdu un reizē vēršas pret to. Te var minēt kaut vai vienu no viņas darbiem, jau skandalozo slavu ieguvušo gleznu ar nosaukumu “Repše, vai tu zini, kāda ir sabiedrības tālākā attīstība?”, kurā ekspremjers ir piesists krustā. Ļoti žēl, ka šīs izstādes apmeklētāji tika maldināti, jo dialogs notika stundu iepriekš, nekā bija ziņots, bet absolūtais vairākums interesentu, īpaši Liepājas mākslinieki, tieši uz to bija orientējušies, cerot iesaistīties diskusijā. Tālākais jau izvērsās par tipisku šovu, kurā fotozibšņu un telekameru starmešu gaismā ekspremjers Repše jutās kā zivs ūdenī. Viņš bija plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Savukārt Aija Zariņa šo situāciju komentēja īsi: “Ja šovs palīdz cilvēkiem pietuvoties mākslas patiesībai, tad lai tā būtu. Tikai nedrīkstētu pārkāpt ētikas robežas. Bet es ticu liepājniekiem.” Ja Aijas Zariņas glezniecību pazīstam jau sen, tad Einaram Repšem tā bija pirmā izstāde, un savai ekspozīcijai, kurā ir vairāk nekā 20 darbu – klusās dabas un plikņi, viņš godprātīgi devis nosaukumu “Nepabeigtās studijas”. Tādas tās arī ir, bet tajās jūtamas autora gleznieciskās dotības, kuras vēl jākopj. Tādu viedokli izteica visi apjautātie mākslinieki.
19. aprīlī tiek atklāta Jāņa Viņķeļa piemiņas izstāde Sargi un Strēlnieki.
No 24. maija līdz 13. jūnijam galerijā K.Māksla? norisinās Karostas fotogrāfa Vasilija Borjajeva darbu izstāde Salons. Izstādes kuratore ir Kristīne Briede. Vaslijs Borjajevs bijis vienīgais profesionālais fotogrāfs Padomju armijas slēgtajā zonā Karostā, kam ir savs salons. Tur viņš savu darbību uzsācis jau 1952. gadā. Viņa rokrakstu vēl īpašāku padara fakts, ka portretus viņš uzņem ar 20. gs. sākumā ražotu fotoaparātu. Vasilija Borjajeva darbs atklāj unikālu Karostas iedzīvotāju portretu ainu.
14. jūnijā tiek atklāta Ievas Ādmines un Ingas Ādmines fotoizstāde Mazliet tālāk…
26. jūnijā atklāj Čuguna liešanas simpozijā radīto tēlniecības darbu izstādi.
No 24. jūlija līdz 14. augustam galerijā tiek eksponēta grafiti mākslinieka elements jeb Alekseja Odnorukova izstāde Grafiti.
6. septembrī tiek atklāta Signes Pucenas un Endrjū Patersona (Andrew Paterson, SCO/FI) izstāde par monokultūru un starpkultūru pieredzi Mītiskie mezglojumi. Izstāde izstrādāta RIXC rīkotā un kultūrkartēšanai veltītā 7. starptautiskā jauno mediju festivāla Māksla + Komunikācijas ietvaros. Mākslas kā pētniecības projekta laikā mākslinieki audio ierakstos un fotogrāfijās dokumentē un salīdzina starpkultūru pieredzi divās dažādās lokācijās – Lapzemē (somi, sāmi, krievi, ivari un ivalo) un Karostā (krievi un latvieši).
No 12. oktobra līdz 4. novembrim galerijā K. Māksla? norisinās Vasilija Borjajeva 80 gadu jubelijai veltīta izstāde.
5. novembrī atklāj Jāņa Kupča gleznu izstādi Civil Civil Civil.
No 26. novembra līdz 15. decembrim norisinās jaunatklātās mākslinieces, filosofijas pasniedzējas un kulturoloģes Olgas Dorenskas personālizstāde Džuandzi un taurenītis. Tās kuratore ir Aija Druvaskalne-Urdze. Olga Dorenska glezniecību ir apguvusi pašmācības ceļā un savā radošajā darbībā izmanto dažādus medijus – krāsu, audeklu, kartonu, nagu laku u.c. Viņas glezniecībā savijas atsauces un stāsti no pasaules kultūrvēstures.
16. decembrī tiek atklāta Aijas Druvaskalnes-Urdzes personālizstāde Rozā suņa bēres.
Kinoosta
29. – 30. maijā Karostā norisinās jauno autoru eksperimentālā kino festivāls 2 Annas, ko organizē Teniskās jaunrades nama jauniešu filmu studija Rīgā, Annas ielā 2. Tiek demonstrētas bērnu un jauniešu veidotas filmas, audio un video instalācijas, Francijas studentu un latviešu dokumentālo filmu programma (Juris Poškus Bet stunda nāk, Askolds Saulītis Keep Smiling, Andis Mizišs Sekotāji). Tiek organizētas arī filmu un animācijas radošās darbnīcas.
20. – 22. augustā norisinās Kino naktis jūras krastā.
23. oktobrī par Klubeni iesauktajā ēkā norisinās Krievijas un Ziemeļvalstu jaunās video mākslas skate ELECTRIC VISIONS, kuros apkopoti vairāk nekā 60 pēdējo gadu labākie šajās valstīs radītie video mākslas darbi, topstarp īsi klipi, performanču dokumentācijas un, piemēram, Oļega Kuļika un apvienības Zilie deguni filmas.
K. Kultūra
24. februārī tiek izdots pirmais K. Kultūra numurs 4 lappušu biezumā – 11 000 eksemplāru latviski un 3000 eksemplāru krievu valodā.
28. aprīlī tiek izdots 2. K.Kultūra numurs 4 lappušu apjomā kā pielikums laikrakstam Kurzemes Vārds – 10 500 eksemplāru latviski un 2332 eksemplāri krieviski.
30. jūnijā izdod 3. avīzes pielikuma numuru 4 lpp. apjomā – 11 000 eksemplāru latviski un 3000 eksemplāru krievu valodā.
19. augustā tiek izdots K. Kultūra 4. numurs – 11 000 eksemplāru latviski un 3000 eksemplāru krievu valodā – šoreiz 12 lappušu biezumā. Šoreiz tas tiek izdots ar ES programmas PHARE finansiālo atblastu un kā patstāvīgs izdevums, jo laikraksta Kurzemes Vārds valde, atteicās to izlaist kā dienas laikraksta pielikumu, tā arī nesniedzot sava lēmuma skaidrojumu.
28. novembrī izdotais K.Kultūra 5. numurs 500 eksemplāros tiek izplatīts kā sienas avīze latviešu valodā (formāts – A2, 2 lappuses).
Dzejnieku namiņš
1. februārī dzejniece Jana Egle ar domubiedriem Sandru Venso, Arni Mincenhofu u.c. izveido Dzejnieku namiņu. Drīz viņiem pievienojas citi literāti, starp viņiem – Uldis Dobelis, Andra Manfelde, Agnese Krivade u.c.
27. martā notiek pirmais pasākums jaunajā Dzejnieku namiņā – tikšanās ar dzejnieku Olafu Gūtmani. Tai seko Dzeja tīmeklī – sarunas par interneta publikāciju priekšrocībām un trūkumiem. Tika apspriesti tādi šim laikam aktuāli jautājumi, kā – vai pseidonīmu jeb niku lietošana ir nepieciešama vai nevajadzīga? Citi pasākumi jaunajā Dzejnieku namiņā – Dzejas deja ar Guntu Šnipki un Latvijas Rakstnieku savienības dzejas konsultantu Jāni Rokpelni, kā arī Bards – tā ir diagnoze, kurā pulcējās dziesminieki no visas Lavijas. Pēc performancēm norisinājās arī diskusijas par to, kā dziesmas teksts atšķiras un kā sasaucas ar dzeju.
Jūlijā Dzejnieku namiņā darbojas Arnis Mincenhofs ar dzejas spēlēm, jauno autoru lasījumiem un spēlēm ar ritmiem, pantmēriem, atskaņām u.tml.