Karostas namu pāvaldes ierēdne Gaida Korņilko kinostudijas Locomotive Internationaldalībniekiem Kallem Bjoršmarkam, Kristīnei Briedei un Havjeram Garsijam ierādīja darba telpas nolaistajā Divu admirāļu namā Katedrāles ielā 2. Viņi to pašu spēkiem sakopa, un plašajā ēkā piedāvāja gan rezidenču telpas ārzemju māksliniekiem, gan vietējiem bērniem – apmaiņā pret bezmaksas rezidenci atbraukušie mākslinieki vadīja dažādas nodarbības Karostas bērniem. Tā Kultūras un informācijas centrs K@2 bija radis mājvietu. Jeb vieta radīja telpu jaunradei un domapmaiņai.
2000. gada vasarā 3 mēnešu garumā norisinājās projekts Subjektīvs/Objektīvs, kurā ārvalstu mākslinieki vadīja radošās darbnīcas vietējiem bērniem un jauniešiem. Kopā viņi uz šo unikālo teritoriju paskatījās gan no malas, gan vietējā iedzīvotāja acīm. Radošajās darbnīcās mākslinieki Filipa Arrias, Jespers Nordāls, Havjers Garsija, Ivars Grāvlejs, Andrejs Grants, Elziabete Melbārde, Vasilijs Borjajevs u.c. Karostas bērnus iepazīstināja ar dažādām mākslas un mediju tehnoloģijām – foto, video, skaņas (un vides) mākslu, animāciju, zīmēšanu, veidošanu un pat dziedāšanu. Virsnieku saieta namā noritēja bērnu vasaras nometne Audums, Audekls, Ekrāns, ko vadīja Stokholmas Karaliskās Mākslas akadēmijas studenti. Bērni ātri pierada pie radošo nodarbību piedāvājuma, un pie K@2 vārtiem esošais zvans tika atslēgts, jo bērni interesi izrādīja jau no paša rīta. Projekts noslēdzās augustā ar izstādi neapdzīvotā, pašā Karostas sirdī esošā ēkā Ģenerāļa Baloža ielā 1. Tās siena 300m2 platībā tika noklāta ar kombināta Lauma ziedotu un Karostas iedzīvotāju sašūtu auduma ekrānu, lai uz tā ar vairākiem antīkiem projektoriem varētu demonstrēt darbnīcu laikā radītās filmas. Tukšās daudzzīvokļu mājas iekštelpās tika izstādītas foto sērijas un dažādas instalācijas. Izstādes recenzijā gan mākslas kritiķe Helēna Demakova organizatoriem un māksliniekiem pārmeta vienveidīgi dokumentālo pieeju – pievēršanos paredzamai, romantizētai drupu estētikai un sociāli skarbu naratīvu eksponēšanai – un mākslinieciskas, konceptuālas interpretācijas iztrūkumu. Viņa uzteic projekta sociālo nozīmīgumu, gan piemetinot, ka t.s. komunālā māksla “nav nekas jauns”. Kritiķes recenzijā minētie mākslas darbu piemēri, kas veidoti saspēlē ar vidi, tomēr būtiski atšķiras no K@2 komandas sociālā aktīvisma, kurā vietējā kopiena kļūst par darba “materiālu” un vienlaikus līdzradītājiem. K@2 nebija vien vienreizēja ceļojuma galamērķis izglītotiem mākslas tūristiem, kuri gūtu baudu, atšķetinot mākslas darba autora simbolu valodu, lai pēc tam gandarīti dotos uz savām komfortablajām mājām. K@2 mērķauditorija bija marginalizētie Karostas iedzīvotāji, un ar viņiem kopā Kalle Bjoršmarks un Kristīne Briede strādāja teju visas dekādes garumā.
Izstādes atklāšana sakrita ar dokumentālā kino mākslinieku un producentu, kopskaitā ap 100 cilvēku, tikšanos starptautiskajā simpozijā Tranzit Zero, kura dalībnieki tika izmitināti armijas kazarmās. Projekts daļēji norisinājās Ēlandes salas Viklebī pilsētā Zviedrijā un daļēji – Karostā. Pēc konferences Zviedrijā tās dalībnieki ar Zviedrijas gaisa flotes čarterreisiem tika nogādāti Karostā. Par šo projektu grupa Locomotive International saņēma Latvijas Mākslinieku savienības Gada balvu 2000 kā veiksmīgākais reģionālās mākslas projekts. Vietējās sabiedrības iesaiste un publiskās mākslas procesi tika novērtēti arī Latvijas mērogā. Bet Karosta savas radoši rosinošās vides un aktīvo kultūras norišu dēļ ieguva starptautisku atpazīstamību – ”bieži vien ārzemēs zināja pilsētu Karostu, bet par Liepāju nebija dzirdējuši” intervijā 2020. gada decembrī atceras Kristīne Briede.