Skan džingliņš…
L: Kas Jūs esat un ar ko Jūs nodarbojaties?
Māris: Patiesībā, tas ir grūts jautājums. Mēs esam radošie speciālisti, kas kaut ko eksperimentē.
Paula: Mākslinieki. Multi-dimensionālas būtnes.
L: Kādā intervijā minējāt, ka esat arī multimākslinieki. Ko vārds ‘multimākslinieki’ sevī ietver? Kādas mākslas disciplīnas tās ir?
Māris: Mūzika, skaņa – tas ir tāds viens medijis…
Paula: Video, gleznošana, fotogrāfija, analogā fotogrāfija…
Māris: Virtuālā realitāte. Audiovizuālā māksla, kas ir drusku plašāk vai nostāk no tradicionāliem medijiem, attālinātāk no definīcijām. Grūti pateikt, tāpēc jau ir tas vārds multi. Tomēr, tas ietver tehnoloģijas…
L: Kādēl tieši tā? Vēlme izprast tehnoloģijas ir ielikts kosmogrāfiskajā šūpulī, iespēja izlādēt emocijas?
Paula: Tas ir vairāk par to, kā likt cilvēkam aizdomāties par kaut ko caur mākslu. Iesākumā man tas bija vairāk par tehnoloģijām… Aizrāvos ar virtuālo realitāti un ar to, ka var radīt kaut ko nereālu, ar iespēju nodot vēstījumu apmeklētājiem.
Māris: Skola noteikti ir foršs ķirsītis, tam visam pa virsu. 80% ir darbs, tas ir process, ko tu dari, kas tevi veido. Ja tu to praktizē, tad tas tev palīdz. Man, vienmēr, tie ir bijuši bīti, tie ir kā pašterapeitisks process. Tu ienirsti tajā pasaulē. Ar ekspresijas palīdzību izlādējies un nodod enerģiju citā formā. Dienas beigās tā visa ir enerģija, mēs viņu tikai materializējam.
L: Kādā veidā tas notiek – pieceļos un vēlos pieslēgties tam (mākslai), vai tas ir iekļauts dienas kārtībā – strukturizēti, organizēti?
Paula (smaidot): Gribētos, lai būtu kārtība, bet tā tas nenotiek – piecelies un zini, kas tev ir jādara šodien…
Māris: Citu dienu spīd saule un citu ir apmācies, tā varētu teikt. Līdzīgi ir arī ar radīšanu – ir reizes, kad padodas vieglāk – tu ieej savā plovā. Galvenais jau ir sākt! Tas ir atslēgas punkts uz panākumiem. Kaut vai 5 minūtes padarīt… No piecām minūtēm, tas var aiziet pusstundā. Paņem pauzīti. Vēl pusstunda. Un jau ir sakrājusies stunda, ar produktīvi padarītu darbu.
Šobrīd esmu uzlicis modinātāju ik pa stundai – nozvana modinātājs ar ziņojumu: “kaut kas jādara”! Paiet vēl vienā stunda, atkal modinātājs…
Paula: Tā var sajust, kā laiks iet uz priekšu. Ja sev to neatgādina, tad laiks iet vienā garā plūsmā.
Māris: No rītiem ir tā – tu ņem un strādā. Un ir tā, ka reizēm pa dienu esi mednieks sadzīviskos uzdevumos – kaut kas jāsazvana, kaut kur jāaizbrauc. Vakarā neizvēlies skatīties filmu, bet kaut ko radoši padarīt. Tāda formula nav, ja nu vienīgi ļauties tam, kas apkārt notiek. Idejas ir jāzvejo! Ja zini aptuveni, kur tās varētu ķerties… Kaut kādā mirklī tā ideja uzradīsies. Idejas nāk, kad tu pat necenties. Un tad, kad tu esi gatavs, notiek dowload (no angļu valodas – lejupielāde) no augšas.
L: Pieminējāt saules gaismu un dabu; uz to atsaucoties arī savā mūzikā. Cik liela ietekme Jūsu darbos ir dabai?
Paula: Daba mūs iedvesmo visvairāk. Mums patīk iet ārā, staigāt pa kāpām, būt pie jūras. Kaut kā mēs aizsākām to rituālu – ejam ārā un runājam pa visādām tēmām.
Māris: Jā, daba. Mēs esam daļa no dabas. Šobrīd ir tāda lieta, ka ir jāiet ārā. Ja tu neiesi ārā – mazkustība ir killers (no angļu valodas – nāve), traka lieta. Ja viena diena ir pavadīta iekšā – nāk virsū ‘mākoņi’. Tu izej, izkusties. Svaigs gaiss.
Man patīk skatīties uz viļņiem, kā vējš sapūtis smiltis vienā lielā kāpā. Kad ej pa jūra, tad Tu redzi, kā vējš sapūš rakstus. Tas ir mūsu maņu baudījums. Tas, protams, ir svarīgi!
Nezinu vai tā ir galvenā doma, bet tā ir daļa no tā, kas esam.
Paula: Jā, jo daba jau pati par sevi ir māksla. Tādēļ integrējam to savā mākslā. No vienas puses ir daba, no otras puses ir virtuālā realitāte. Turklāt, daba tiek ietērpa psihodēliskās noskaņās.
Kāpēc dabīgo pasniegt caur 360 grādiem jeb caur nedabīgu vidi?
Paula: Dabu nevar ielikt kabatā un kādam parādīt. Ar 360 varam, tādēļ pievienojam efektus, lai radītu, ko neparastāku. Lai dabu pieredzētu citādāk.
Māris: Pamatā tam apakšā ir imersīvā mūzika, kas pats par sevi ir trips (no angļu valodas – ceļojums). Tā ideja ir, ka mūzika pati par sevi ir reibinoša viela, ko Tu legāli vari uzlikt, klausīties uz austiņām. Kāpēc kontrasti? Kontrasti ir jāmeklē. Šis bija eksperiments, kā mēs varētu izmantot virtuālo realitāti post covid laikmetā. Kā Paula teica: ”kabatā vari ielikt akmeni, smiltis”. Uzvelkot brilles, cilvēks ir iemērcēts (mākslas) darbā bez realitātes starpniecības. Tas ir eksperiments maņām un cilvēka uztverei.
L: Jūsu radošajā dzīvē iezīmējas divi nosaukumi: Tribe immersive un Demaui. Kāda ir atšķirība?
Māris: Demaui ir mans skatuves vārds. Tribe immersive ir jauna ideja, pie kuras mēs strādājam gadu. Ideja par to, kā mēs varētu radīt kustību.
L: Kādā intervijā minējāt, ka “Tribe imerssive” ir cilts. Kāda ir Jūsu cilts?
Paula: Imersīvā cilts. Doma ir izveidot kopienu – mākslinieku. Šobrīd veidojam arī mājas lapu, domājam, ka tā būtu laba vieta, kur iegūt informāciju par to, ko mēs darām un ko dara citi mākslinieki.
Māris: Tā ir ideja par izdevniecību, kas var zem sevis dot gaismu citiem neatkarīgiem māksliniekiem, radošiem prātiem. Tie visi ir nosaukumi, tomēr – svarīgi ir darbi. Projekts ir sākuma stadijā.
L: Citēju liriku no Jūsu dziesmas: barā mani nepieņēma – tagad daru savu. Veidoju pats savu cilti – interesanto cilvēku klubs. Rodas sajūta, ka kādā brīdī īsti neesat bijuši saprasti. Kas būtu tie ieteikumi cilvēkiem, kuri nav atbalstošā sociālā vidē, kur grūti izpausties?
Māris: Izdomāt nickname (no angļu valodas – segvārds). Neviens neliek publicēties ar vārdu, uzvārdu. Izveidot savu alter-ego. Visi liek kontentu (no angļu valodas – saturs), kur var baigi pazust. Mans padoms – publicēt pašam sev. Tad, kad tu ieliec kaut kur darbu, tā lieta nepazūd!
L: 360 grādu video tūre, kurā var apskatīt Liepājas dažādās vietas, tika organizēta veco ļaužu centra iedzīvotājiem. Kā Jūs tur nokļuvāt?
Māris: Attiecībā uz senioriem – ‘paveicām’ būs īstajā vietā un laikā. Liepājas Kultūras pārvalde piedalījās Eiropas projektā, kur mēs tikām piesaistīti.
Paula: …projekta vadītāja bija interesēta, par veco ļaužu namu un mēs arī pavilkāmies.
Māris: Tā tas tapa kopā ar projekta vadītājiem. Seniori – forša lieta. Sociālā māksla – bijām domājuši, kā radīt jēgu savai mākslai. Forši ir visu ko radīt, un ekspresija ir super laba un veselīga lieta, ko darīt, bet iesaistīt citas sociālās grupas un radīt pozitīvu pārmaiņu sabiedrībā ir nākamais solis. Veco ļaužu centrā dzīvojošie nevar aiziet nekur tālu, bet viņi to var piedzīvot virtuāli.
L: Esat ieguvuši Liepājas Kultūras balvu, kā tas ietekmējis Jūsu tālāko darbību?
Māris: Apziņa, ka nedrīkst apstāties. Tas bija diezgan negaidīti. Īsti nekas nemainās. Jautri. Tam nav tik liela nozīme, cik ļoti, ka citi radoši cilvēki tevi var ‘redzēt’, ka caur radošām darbībām var izdarīt, ko foršu.
Paula: Atbalsts, iedrošinājums no citiem. Citēju: “Šūpējamies kopā jau uz viena viļņa”.
L: Darbs divatā ir izaicinošs?
Paula: Mmm… Mums pēdējā ideja ir radīt filmu par to, – kā tas ir, dzīvot mazā dzīvoklī, pietam visu laiku radīt?! Kaut kā mēs to līdzsvaru atkodām.
Māris: Te ir atbilde piedziedājumā – straume nes cauri vētrai. Kad ir tā vētra, tad vienkārši jāļaujas. Mākoņi pāriet pāri un nāk saulīte.
Skan džingliņš…