A: No kurienes esi un kā nonāci līdz mediju mākslai?
I: Esmu no Rīgas. Nomācijos 1 gadu RTU par programmētāju, sapratu, ka programmēšana nav īsti mans. No RTU aizgāju prom uz Latvijas Universitāti mācīties par vēsturnieku, kur paralēli studijām, mācijos pie Andreja Granta foto kursos “Annas 2”. Fotogrāfēšana man jau iepatikās jau ar pirmo kameru, ko dabūju paturēt rokā. Pie Andreja Granta apguvu fotogrāfēšanas pamatus un tālāk devos apgūt padziļinātāk fotogrāfēšanu uz “ISSP” foto skolu, kur nomācijos 2 gadus. Mācoties “ISSP” foto skolā, sapratu, ka ar fotogrāfēšanu man īsti nepietiek, – gala darbu nodevu nevis kā foto sēriju, bet gan sataisīju bloga mājaslapu, rakstot jau komplicētu html kodu. Tajā brīdī es sapratu, ka mans foto sērijas gala darbs vairāk līdzinās mediju mākslas darbam. Pabeidzot foto skolu, vairāki cilvēki ieteica Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas programmu. Populārs LV-HH bītu meistars Niklāvs rekomendēja šo studiju programmu un Liepāju kā vietu, kur dzīvot un mācīties. Tajā laikā es strādāju Rīgas bērnu slimnīcā par komunikācijas speciālistu. Es pie sevis nodomāju, ja tieku Liepājas Universitātē jauno mediju mākslas programmā budžētā, tad es pametu savu darbu un Rīgu. Tiku budžētā un tā arī nonācu līdz mediju mākslai.
A: Kāds ir Tavs artist’s statement?
I: Uhh… Šis ir smags jautājums. Es, laikam, sākšu ar to, ka man ir ļoti grūti sevi pieņemt kā mākslinieku. Es vēlos, lai cilvēki empatizē un izjūt manu darbu. Es vēlos, lai cilvēks iegūst pieredzi no maniem darbiem, kas arī, manuprāt, ir atslēgas vārds manis radītajos darbos. Bieži vien, estētiskas vērtības paliek otršķirīgas, svarīgi būt patiesam ar sevi, veidojot šos darbus. Turklāt, uzskatu sevi par jauno mākslinieci, tas nozīmē, ka mans ceļš uz manu artist statement vēl garš un tāls.
A: Kas ir jauno mediju māksla?
I: Es daudz domāju par to – “Vai es esmu jauno mediju māskliniece, vai arī mediju māksliniece?” – un es sevi, laikam, definēju kā mediju mākslinieci. Man liekas, ka pats termins jauno mediju māksla ir radies pagātnē, un tas, acīmredzot, apzīmē kaut kādus jaunus medijus. Tie mediji, ar kuriem es bieži vien strādāju, piemēram, virtuālā realitāte vai digitālie darbi, šobrīd jau vairs neuzskatu par jauniem; tie mums jau vairs nav jauni mediji. Mediju māksla pati par sevi ir darbs, ar kaut kādiem rīkiem, ar kuriem tu ikdienā strādā, un tu vari šos rīkus caur mākslas prizmu izmantot savādāk, kā ierasts, vari pastāstīt kaut kādu stāstu.
A: Kas Tevi ieinteresēja mākslā un tehnoloģijās?
I: Esmu cilvēks, kuru tehnoloģijas jau no agra vecuma ir ļoti saistījušas. Pirmo reizi, kad es 4 gados piesēdos pie omītes draudzenes datora, kurš atradās Ārlietu ministrijā, es paspēju uzrakstīt pirmos vārdus uz šī datora, man likās – tā ir brīnumaina tehnoloģija.
Grāmata Imigaināro mediju grāmata, kuru izlasīju, kamēr studēju vēsturniekos, tiešām mani pārsteidza. Grāmatā tiek runāts par medijiem un ko tie dara, un ļoti skaisti tiek aprakstīts par tehnoloģijām, kā tās piepilda mūsu vēlmes. Šī grāmata noteikti lika citādāk paskatīties uz tehnoloģijām un medijiem kā tādiem.
Manuprāt, šī interese varētu būt manos gēnos, manam vectētiņam bija liela kaislība uz tehnoloģijām un programmēšanu, un, iespējams, ka es esmu to aizņēmusies no viņa.
Mediji dod iespēju ne no kā radīt kaut ko, un tu vari ar to spēlēties.
A: Kādi ir Tavi iecienietākie ieroči, ar kuriem veidot mākslas darbus?
I: Mani galvenie mediji ir virtuālā realitāte, fotogrammetrija, biometriskie dati. Fotogrammetrijā man patīk tas, ka tu vari pārnest reālus objektus uz digitālo vidi, kur pastāv glitch (kļūdas) iespējamība, kas padara šo procesu interesantāku, jo, patiesībā, realitāte jau pati par sevi ir glitchaina.
Es mēģinu sevi īpaši neierobežot, jo tas arī ir darbs, mācēt iziet ārā no ierastajiem savas darbības medijiem. Vienīgi zīmēšanu es neizmantošu, jo, vienkārši, nemāku zīmēt.
A: Kāds ir Tavs mērķis mediju mākslā? Ko Tu vēlētos sasniegt mediju mākslā?
I: Mentālās veselības jautājumi, man liekas, ir svarīga tēma, ar kuru es pati dzīvē esmu mocījusies daudzus gadus, kā arī mani draugi. Tieši tādēļ man patīk sniegt citiem empātiju. Pati par sevi esmu ļoti empātisks cilvēks, jūtu līdzi citiem un iejūtos viņu situācijās. Man pašai patīk mākslas darbi, kas Tev var radīt emocijas un ļaut izjust citu cilvēku pārdzīvojumus, jo tas ļiek saprast labāk citus cilvēkus, viņu dzīves stāstu/s.
Mērķis ir rosināt empātiju un padalīties ar savu dzīves pieredzi. Negribu teikt, ka man ir šausmīgi aizraujoša dzīve, bet dalīties ar emocijām, kuras citi varētu saistīt ar sevi un saprast. Gribas, lai cilvēki ir saprotošāki un ieklausās viens otrā vairāk. Mērķis ir izdzīvot!